Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Proti, viņa tēva Daiņa Treija īpašumam blakus izveidots lidlauks "Ādaži", kas nosaka vairākus ierobežojumus blakus esošās zemes izmantošanai un padarījis viņam piederošo īpašumu "Silāres" faktiski neizmantojamu, raksta portāls "Pietiek.com".

Jau divus gadus Carnikavas novada "Silāru" īpašnieks cīnās par tiesībām attīstīt sev piederošo īpašumu, kas atrodas blakus privātajam lidlaukam "Ādaži". Izrādījies, ka īpašums kļuvis faktiski neizmantojams, jo lidlauka nolaišanās virsmas radītie ierobežojumi attiecas uz vairāk nekā 60 % no viņa īpašumā esošās platības un nepieļauj tur ne apbūvi, pat ne lauksaimniecisko saimniekošanu, jo tas veicinās putnu masveida pulcēšanos, kas saskaņā ar likumu par aviāciju nav pieļaujams.

Īpašumu Treijs iegādājies 1995. gadā, kad tam nebija nekādu ierobežojumu vai apgrūtinājumu. Taču 2007. gadā bez jebkādas informēšanas un saskaņošanas ar viņu blakus esošajā īpašumā izveidots lidlauks "Ādaži".

2011. gada beigās Carnikavas pašvaldība noteikusi Treijam piederošā nekustamā īpašuma atļautā izmantošanas veida maiņu no "lauksaimniecībā izmantojamās zemes" uz "jaukta rūpniecības un darījumu iestāžu apbūves teritorija". Tad saimnieks sācis plānot sava zemes īpašuma tālāko attīstību, atklājis, ka bez jebkādas informēšanas vai saskaņošanas īpašumam ir noteikti būtiski lietošanas un apbūves ierobežojumi.

"Nolaišanās virsma", kas liedz Treijam izmantot savu īpašumu, nav atspoguļota ne Carnikavas, ne Ādažu novadu teritorijas plānojumu grafiskajos materiālos. "Man nekad nav dota iespēja iegūt informāciju par šo "nolaišanas joslu" un paust savu viedokli un iebildumus par tās paredzēto izvietojumu, lai novērstu sava nekustamā īpašumu lietošanas un apbūves ierobežojumus," teic Treijs.

Zemes īpašnieks vaino Ādažu un Carnikavas pašvaldības, kas pieļāvušas šādu situāciju. Lidlauks atrodas Ādažu novadā, un pašvaldība 2006. gadā apstiprinājusi pagasta teritorijas plānojumu, paredzot bijušo agroķīmijas lidlauku saglabāt un pārveidot par vispārējas aviācijas lidlauku, ap lidlauku nosakot 1000 metru aizsargjoslu, kas paredz ierobežojumus apbūvei. Savukārt Treijam piederošais nekustamais īpašums atrodas Carnikavas novadā, un tā pašvaldība sniegusi pozitīvu atzinumu par Ādažu novada teritorijas plānojumu.

"Esmu vairākkārtīgi savās vēstulēs Carnikavas un Ādažu pašvaldībām jautājis, vai ar lidlauku saistītie ierobežojumi nebija ar mani jāsaskaņo un kāpēc es pat netiku par tiem savlaicīgi informēts, taču tā arī neesmu saņēmis skaidras atbildes uz šiem jautājumiem," uzsver Treijs.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica skaidro, ka Carnikavas pašvaldībai nebija iemesla nesaskaņot Ādažu teritorijas plānojumu, jo lidlauks tur atrodas jau no septiņdesmitajiem gadiem. Viņa esot pārliecināta, ka "Silāru" īpašnieks vienkārši vēlas pārdot savu īpašumu lidlauka īpašniekiem un saņemt prāvu kompensāciju. Tādēļ arī tiekot radīts iespaids, ka viņš tur vēlas attīstīt saimniecisko darbību, kura blakus esošā lidlauka dēļ nav iespējama.

"Viņi vēlējās tur izveidot auto kapsētu. Tā kā tas ir sabiedriski nozīmīgs objekts, mēs atbildējām, ka nepieciešams rīkot sabiedrisko apspriešanu, taču to viņi neizdarīja," atklāj domes priekšsēdētāja.

Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks skaidro, ka apbūve lidlauka kaimiņu zemesgabalos nav aizliegta, vienīgi tur nav pieļaujamas augstceltnes, kas jebkurā gadījumā šajā teritorijā nav atļautas. Arī Sprindžuks uzsver, ka lidlauks tajā vietā atrodas jau vairākus desmitus gadu. Turklāt viņš neredzot iemeslu, kādēļ Ādažu lidlauks traucē kaimiņu novada iedzīvotājam saimniekot savā īpašumā.

Ādažu novada dome par teritorijas plānojumu informējusi kaimiņu pašvaldības, un likums neprasa individuāli informēt arī blakus esošo zemesgabalu īpašniekus. Tādēļ viņš uzskata, ka tas bijis Carnikavas novada domes pienākums – informēt savu iedzīvotāju.

Carnikavas izpilddirektors Imants Pastors noraida apvainojumus, ka pašvaldība nav informējusi iedzīvotāju par kaimiņu novada attīstības plāna ietekmi uz viņa īpašumu. Informācija tikusi publiski izplatīta, un jebkurš iedzīvotājs varējis ar to iepazīties. Individuāli gan pašvaldība lidlauka kaimiņu neesot uzrunājusi, taču likums šādu kārtību neparedz.

Pastors uzskatot, ka zemes īpašniekam jau iegādes brīdī vajadzēja pārliecināties, kādas darbības uz viņa zemesgabala ir atļautas. Tā kā lidlauks tur atrodas jau no padomju laikiem, tā esamība bijusi zināma sen, tādēļ neesot pamata celt trauksmi, kādēļ šis lidlauks oficiāli iezīmēts teritorijas plānojumā.