Savukārt ierēdņi varēs izvēlēties sev piemērotāku darbalaiku, lai labāk saskaņotu sava darba un ģimenes dzīves laiku.
Valsts kanceleja uzsver, ka elastīga darbalaika princips veiksmīgi darbojas jau citās valstīs, un norāda arī uz ieguvumiem gan darba devējiem, gan iedzīvotājiem, ja šāda sistēma tiktu ieviesta valsts un pašvaldības iestādēs.
Pašlaik pārsvarā visām valsts un pašvaldību iestādēm ir vienots darba laiks, taču, piemērojot elastīgu darba grafiku, būs iespējams panākt garāku darba laiku, tā nodrošinot ērtāku pieejamību valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, daļa nodarbināto strādās no plkst. 8 līdz 17, ievērojot pusdienas pārtraukumu no plkst. 12 līdz 13, bet otra daļa – no plkst. 11 līdz 20, ievērojot pusdienas pārtraukumu no plkst. 15 līdz 16.
Vairāk laika ģimenei
Valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki tā būs ieguvēji, plānojot laiku kopā ar ģimeni. Valsts kanceleja uzskata, ka darba un ģimenes dzīves saskaņošanai elastīgs darbalaiks nodrošinās līdzsvaru un iespēju savstarpēji pakārtot darba un ģimenes dzīvi, piemēram, jaunajai māmiņai dodot iespēju sākt darbu ātrāk, piemēram, no plkst. 7 līdz 11, no plkst. 11.30 līdz 15.30, to ātrāk arī beigt un attiecīgi pēc darba vairāk laika pavadīt kopā ar savu bērnu.
Darbiniekiem, kuri ikdienā apkopj slimos vecākus, turpmāk būs iespēja to sabalansēt ar darbu, nealgojot tam speciālu cilvēku, bet, izmantojot elastīgā darba iespējas, veikt darbu ar pagarinātu pusdienas pārtraukumu, piemēram, strādājot no plkst. 7 līdz 11 un no plkst. 13 līdz 17.
Dažas pašvaldības jau strādā elastīgi
Šāda darba organizācija jau pašlaik tiek nodrošināta dažu pašvaldību iestāžu klientu apkalpošanas jomā. Ādažu novada domes izpilddirektors Guntis Porietis stāsta, ka elastīga darbalaika piemērošana nav nekas jauns: "Jau šobrīd darba pienākumu specifika nosaka atšķirīgus darba laikus, piemēram, Ādažu Kultūras centra darbiniekiem un citiem, kuru amata pienākumi paredz strādāšanu ilgāk par pašvaldības oficiāli noteikto darba laiku. Fiksēts atšķirīgs darba laiks, sākot no februāra, tiks piemērots Klientu apkalpošanas centra darbiniekiem."
Arī Baldones novada dome jau vairāk nekā 16 gadus praktizē pagarināto apmeklētāju pieņemšanas laiku pirmdienās, kad darba laiks ir no pulksten 8 līdz 19, tā dodot iespēju tos jautājumus, ko iedzīvotājiem nav iespējams atrisināt elektroniski, nokārtot klātienē domē.
Siguldas novada dome, rupējoties par iedzīvotāju ērtībām un pašvaldības pakalpojumu pieejamību, jau no šā gada sākuma nodrošina, ka Pakalpojumu centrā iesniegumu iesniegšana, deklarēšanās, identifikācijas karšu saņemšana un maksājumu veikšana ir pieejama arī sestdienās. Daļa Siguldas novada iedzīvotāju strādā Rīgā, un tiem nav iespējas darba dienās saņemt pašvaldības pakalpojumus, tādēļ novadnieki, kas jau ir paguvuši izmantot šos pakalpojumus sestdienā, atzinīgi to novērtē. Pakalpojumu centrā darbinieki strādā, mainoties pusdienas laikā, līdz ar to iedzīvotāji pakalpojumus var saņemt visu dienu.
Lai nodrošinātu garāku iestādes darba laiku un ērtāku pieejamību iestādes sniegtajiem pakalpojumiem, arī Ķekavas novada pašvaldības administrācija jau patlaban divas dienas nedēļā strādā ilgāk – pirmdienās no plkst. 8 līdz 18, bet ceturtdienās no 9 līdz 19, ar pusdienu pārtraukumu no 13 līdz 14. Turklāt šajos laikos iedzīvotājiem ir pieejami visi pašvaldības administrācijas darbinieki.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis solās izskatīt visus priekšlikumus, kas saistīti ar iedzīvotāju un darbinieku ērtībām: "Saulkrastu novada dome strādā iedzīvotājiem. Ja no iedzīvotāju puses būs ierosinājumi mainīt domes darba laikus, tad pašvaldības administrācija tos izskatīs un pielāgos iedzīvotāju vajadzībām. Tāpat, ja būs ierosinājumi no jaunajām māmiņām mainīt viņu darba laikus, lai būtu iespēja vairāk laika pavadīt kopā ar mazuli, arī šajā gadījumā administrācija noteikti būs pretimnākoša."
Ieguvumi un trūkumi
Šādam modelim ir virkne priekšrocību, un iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju tikties ar pašvaldību speciālistiem arī vakaros un sestdienās. G. Porietis uzskata, ka šādam darba režīmam ir divi būtiski ieguvumi: "Pirmkārt, klienti varēs iesniegt un saņemt dokumentus domē, iegriežoties pie mums vai nu pa ceļam uz darbu vai dodoties mājup pēc darba, otrkārt, darba ņēmējs iegūtu labākus darba nosacījumus savu personīgo apstākļu dēļ."
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa uzskata, ka elastīga darba laika ieviešana valsts pārvaldē būtu apsveicama, jo patlaban paši valsts pārvaldē nodarbinātie faktiski nevar nokārtot daudzas formalitātes, jo lielākoties iestādes strādā līdz pulksten 17 vai 18.
G. Porietis norāda, ka elastīgam darbalaikam ir arī trūkumi: "Darbiniekiem, kas darbu sāk agrāk vai vēlāk, ir ierobežotas iespējas sadarboties ar kolēģiem, kuri vēl nav ieradušies darbā vai arī ir pabeiguši darbu agrāk. Pastāv arī ekonomiskie un darba organizācijas faktori – tiek tērēta elektrība telpā, kurā uzturas tikai viens darbinieks, un citās koplietošanas telpās, samazinās iestādes drošība, tiek traucēts telpu uzkopēju darbs. Katrā ziņā, jau šobrīd atsevišķos gadījumos pašvaldība izmanto Darba likumā paredzētos instrumentus elastīgai darba laika kārtībai, vienojoties ar atsevišķiem darbiniekiem."
Arī K. Putniņa saka, ka elastīgs darba laiks nav iespējams visās iestādēs: "Tas iespējams tajās iestādēs un pašvaldībās, kur ar viena veida jautājumiem nodarbojas vairāki darbinieki, kuri var cits citu aizvietot. Baldones novada domē tas iespējams tikai sociālajā dienestā, jo pārējie speciālisti faktiski vieni veic konkrētu darbu."