Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Iemesli, kādēļ tas nav izdarīts, ir dažādi. Saulkrastu un Mārupes pašvaldības apgalvo, ka šis jautājums nav aktuāls, tādēļ arī lēmums nav sagatavots, bet Salaspilī lēmuma pieņemšanai trūkst iedzīvotāju aktivitātes.

Kā skaidro Saulkrastu domē, novadā nav lauksaimniecības zemes, kuras izmanto kultūtaugu audzēšanai, tādēļ ĢMO aizlieguma pieņemšana nav aktuāla.

Domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis norāda: "Uzskatu, ka ģenētiski modificētu organismu audzēšana nav pieļaujama, tomēr jāņem vērā Saulkrastu novada specifika. Novadā nav lauksaimniecības zemes, kuras izmanto kultūraugu audzēšanai, līdz ar to pieņemt šādu regulējumu, t. i., saistošos noteikumus par aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai novadā, pašvaldībai nav nepieciešams. Salīdzinājumam – tad jau mēs varētu pieņemt, piemēram, saistošos noteikumus par vaļu medniecības aizliegumu. Domāju, pirms saistošo noteikumu vai citu tiesisko regulējumu pieņemšanas ir jāizvērtē, vai tie var būt attiecināmi uz konkrētu vietu un reālajā dzīvē piemērojami un nepieciešami."

Līdzīgi uzskata arī Mārupes novada domē. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Kate Nītiņa informē, ka šis jautājums domē jau pētīts pirms vairākiem gadiem, kad pat pieaicināti zinātnieki, kas skaidroja ĢMO pozitīvos un negatīvos aspektus. Pēc šīs izpētes noskaidrojies, ka pieņemt saistošos noteikumus par ĢMO audzēšanas aizliegumu nav aktuāli.

Savukārt Salaspils novadā ir atsevišķi entuziasti, kuri vēlas, lai arī šis novads būtu ĢMO brīvā zona, taču ar to ir par maz, lai pieņemtu pašvaldības saistošos noteikumus, atzīst domes sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Lolita Trukšāne. Tā kā iedzīvotāji neierodas uz sabiedriskajām apspriešanām un par šo jautājumu neizrāda nekādu interesi, dome nevar pieņemt saistošos noteikumus.

Tikmēr no šā gada sākuma stājušās spēkā izmaiņas Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz stingrāku kontroli, kā arī ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzētāju reģistra izveidi un uzturēšanu.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kontaktpunkta funkcijas no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ir nodotas Valsts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "Bior". Tātad ĢMO riska novērtēšanu Latvijā veic zinātniska iestāde, kas nodrošina arī neatkarīgu zinātnisko pamatojumu lēmumiem par pārtikas nekaitīgumu. Institūta ziņā nav kontroles funkcijas, bet gan veikt analīzes, lai noskaidrotu ĢMO klātbūtni augos.

Kontroles funkcija uzticēta Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD), kura uzdevums ir izveidot ĢMO monitoringa sistēmu un veikt šo kultūraugu audzētāju apsekošanu, apsekojot arī tos kultūraugu audzētājus, kuri nav reģistrēti ĢM kultūraugu audzētāju reģistrā. Likums noteic, ka turpmāk VAAD inspektori arī drīkstēs pieņemt lēmumu par ĢM kultūraugu sējumu vai stādījumu iznīcināšanu, kā arī piespiedu kārtā tos iznīcināt, ja īpašnieks pats to noteiktā termiņā nebūs izdarījis.

VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre stāsta, ka šīs funkcijas veikšanai gan budžetā nav paredzēti līdzekļi. Taču galvenais dienesta uzdevums ir reģistra uzturēšana. Pagaidām gan neviens vēl nav vērsies VAAD ar lūgumu atļaut ĢMO audzēšanu.

Iepriekš:
Trīs novados Pierīgā joprojām drīkst audzēt ĢMO
Saulkrastu mērs: "Nav jēgas aizliegt ĢMO, ja tos neaudzē"
Mārupē ĢMO "var un nevar" audzēt
E. Treibergs: bioloģiskās lauksaimniecības, nevis ĢMO ir nākotne
ĢMO audzēšanu savā teritorijā aizliedz arī Garkalnes novads
Kontrolēs ģenētiski modificēto augu un citu kultūraugu līdzāspastāvēšanu
ĢMO – zinātnes triumfs pārtapis postā
ĢMO: augu modificēšana vai solis pretī cilvēkpērtiķim