Šonedēļ Ministru kabineta komiteja novirzīja šo jautājumu papildus saskaņošanai, lai Zemkopības ministrija kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vēl papildus izvērtētu nepieciešamību samazināt Valsts meža dienesta kompetenci, kā to paredz sagatavotais normatīvs. Pēc saskaņošanas par noteikumu projektu lems valdība, vēsta nozare.lv.
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību koku ciršanai ārpus meža, kā arī noteikt vienotu metodiku zaudējumu aprēķināšanai par dabas daudzveidības samazinājumu, cērtot kokus pilsētas un ciema teritorijā.
Patlaban spēkā esošajos noteikumos noteikta sarežģīta saskaņošana ar dažādām institūcijām, tāpēc nepieciešams procesu vienkāršot, iespēju robežās paredzot vienu institūciju, kur zemes īpašnieks saņem atļauju koku ciršanai ārpus meža.
Noteikumu projekts paredz gadījumus, kuros turpmāk atļaujas koku ciršanai ārpus meža izsniegs viena institūcija - attiecīgā pašvaldība, izņemot aizsargājamās teritorijās izcērtamos koku. Tad saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām atļauju koku ciršanai izsniegs Dabas aizsardzības pārvalde.
Tāpat noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, kad ārpus meža nepieciešams nocirst kokus būvniecības vai derīgo izrakteņu ieguves procesa dēļ, kompetentās institūcijas izsniegtā būvatļauja vai zemes dzīļu izmantošanas licence ir uzskatāma arī par koku ciršanas atļauju. Tātad zemes īpašniekam nebūs jāizņem divas atļaujas.
Tas gan neatbrīvo zemes īpašnieku no zaudējumu atlīdzināšanas par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā, ja koku ciršana paredzēta pilsētā vai ciemā.
Tā kā pašvaldībās situācijas ir ļoti atšķirīgas, noteikumu projekts nosaka vispārīgu atļauju izsniegšanas kārtību, paredzot, ka pašvaldība var noteikt iesniegumu iesniegšanas kārtību, dažādu ekspertu piesaistīšanu, noteikt gadījumus, kad koku ciršanai ir nepieciešama sabiedriskā apspriešana, kā arī risināt citus konkrētai pašvaldībai specifiskus jautājumus, kas saistīti ar koku ciršanu ārpus meža.
Noteikumu projekts paredz arī vienotu metodiku zaudējumu aprēķināšanai par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā, kā arī gadījumus, kad zaudējumi nav jāatmaksā.
Šī projekta izstrādē aktīvi iesaistījās Siguldas, Salaspils, Carnikavas novadu pašvaldības un Jūrmalas pilsētas pašvaldība, kā arī Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Ventspils un Rēzeknes pilsētu pašvaldības un Cēsu, Valkas, Alūksnes, Ogres novadu pašvaldības.
Tā kā noteikumu projekts skar arī dabas aizsardzības nevalstisko organizāciju intereses, tā izstrādē tika iesaistīta Latvijas Botāniķu biedrība, Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Pasaules Dabas fonds. Tāpat noteikumu projekta izstrādē iesaistījās arī Meža īpašnieku biedrība un Latvijas Kokkopju biedrība.
Ar noteikumu projektu var iepazīties Zemkopības ministrijas mājaslapā.