Par Saulkrastu pieejamību nav jāsūdzas arī tagad, bet stabilāku attīstību nodrošinātu ļaudis piesaistīt spējīgu projektu oriģinalitāte un kvalitāte, - šī bija viena no atziņām, kas izskanēja Saulkrastu izaugsmes vīziju apzināšanai veltītā konferencē, kas novada domē notika Radošās darbības nedēļā.
Neatliekamu darbu gana
Vērtējot pašreizējo situāciju, domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis uzskaitīja pārskatāmā nākotnē veicamos lielākos darbus, par kuru nepieciešamību neviens nešaubās: palielināt vietu skaitu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, atrast lielākas telpas mūzikas un mākslas skolai. Pašlaik pašvaldība saved kārtībā sava vienīga kultūras nama – Zvejniekciema kultūras nama - ārsienas, taču vērienīgu sarīkojumu norisei būtu nepieciešams arī visaptverošs iekštelpu remonts. Novads var lepoties ar mūsdienīgu un gana ietilpīgu sporta halli, taču, lai būtu izmantojams bijušais kolhoza stadions, tam nepieciešama rekonstrukcija. Šogad paredzēts izstrādāt skiču projektu.
Jārisina arī pašvaldības muzeja telpu problēma. Saulkrasti lepojas ar tādām privātām iniciatīvām kā Velosipēdu muzeja un mūzikas kluba «Katrīnbāde» izveide. Nepārvērtējama nozīme novada pazīstamības vairošanā ir džeza festivālam, kas šogad svinēs 15 gadu jubileju.
Problēma, pēc pašvaldības vadītāja vietnieka atzinuma, ir grausti: bijušā kinoteātra, bijušā kultūras nama un citu būvju un zemes īpašnieki gaidot cenu celšanos, lai īpašumus pārdotu.
Pašvaldībā, kuras teritorija plešas divu līdz piecu kilometru platā un 17 kilometru garā joslā gar jūru, ir vismaz divas atbildes uz jautājumu, kur atrodas centrs. Ir administratīvais, ko veido domes, bibliotēkas, aptiekas ēkas, un ir tūristu iecienītākā Bīriņu iela – pie lielveikala un galvenās izejas uz jūru. Te iekārtoto Tūrisma informācijas centra jauno mājvietu, kas tapusi par ES līdzekļiem, N. Līcis atzīst par vienu no visredzamākajiem nesenajiem veikumiem.
Saulkrastu galvenā vērtība, protams, ir pludmale. Tā ir samērā šaura un irdeno smilšu dēļ nepieciešamas laipas taku vietā. Liels ieguldījums, pēc pašvaldības vadītāja vietnieka vārdiem, ir līdz šim izbūvētās laipas. Aktuāls jautājums ir Baltās kāpas apkaimes iekārtošana, par ko rīkotas apspriedes, izvērtēti speciālistu viedokļi.
Jāierīko ietilpīgas autostāvvietas jūras tuvumā.
Plānos - parks un debesskrāpis
Galvenā uzmanība konferencē, protams, bija pievērsta plašākām nākotnes iecerēm un tam, kāda ir Saulkrastu vieta reģionā.
«Parks pie Bīriņu un Raiņa ielām, vieta, kur varētu atpūsties pilsētas iedzīvotāji un viesi. Pie ieejas uz jūru – kafejnīca, laukums, kur vērot saulrietu, teritorijas vidū – sporta laukums, rotaļu laukums,» – tā ir tikai daļa N. Līča aprakstītās vīzijas par to, kas varētu atrasties šajā Saulkrastu daļā.
Tālāk uz dienvidiem – netālu no Inčupes ietekas jūrā – būtu vieta pilsētas jaunajam muzejam un brīvdabas ekspozīcijai. Iespējams, jau šogad sabiedriskajai apspriešanai varētu nodot ieceri par daudzstāvu daudzfunkcionāla centra būvi. Tas atrastos pa ceļam no stacijas uz jūru, un tajā varētu būt vieta gan viesnīcai, gan izstāžu un konferenču zālei, iespējams, telpām arī citām norisēm.
Pievilcīgs un populārs «guļamrajons»
Teritorija maza, iedzīvotāju blīvums samērā liels, un raksturīga Pierīgas tendence iedzīvotāju skaitam nesamazināties. Tas savukārt apliecina, ka ieguldījumi infrastruktūrā būs efektīvi – tos salīdzinoši nelielā platībā izmantos daudz ļaužu, - tā vienu no Saulkrastu priekšrocībām raksturoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākais referents Andris Eglītis: ««Guļamrajons», pievilcīgs cilvēkiem, kas strādā Rīgā un brauc uz Saulkrastiem nakšņot. Pievilcīgs tūrismam, ērtas sasniedzamības dēļ.»
Vērtējot Saulkrastu pazīstamību Latvijā, viņš atsaucās uz pētījumu, kas tapis, izvērtējot visas vairāk nekā 70 pašvaldības. Vispazīstamāko novadu vidū Saulkrasti ieņem 18. vietu. Pēc labas dzīvesvietas kritērija, respondentu viedoklis Saulkrastus ierindojis 14. vietā. Kā vieta, ko vērts apmeklēt, šis novads ir sešpadsmitais. Atbildēs uz jautājumiem, vai šis ir novads, kur investēt, un vai tas ir tāds, par ko ļaudis Latvijā daudz runā, Saulkrasti gan nav pirmajā divdesmitniekā. To A. Eglītis skaidroja ar faktu, ka nelielai pašvaldībai ir ierobežoti resursi, ko tā var atvēlēt tūristu un investoru piesaistei.
«Nacionālā līmenī jūs esat Rīgas «guļamrajons», piekraste, jūra, visspēcīgākā mazā osta, novads ar tūrisma un kultūras attīstības perspektīvām,» atzina VARAM pārstāvis.
Skaits vien neko nenozīmē
Diskutējot par to, kāda būtu Saulkrastu vieta Latvijā, Vidzemē un Pierīgā, attīstot šīs nozares, atbalstu guva drosmīgas ieceres. «Nav jābaidās no lieliem plāniem,» sacīja Bīriņu pils direktore Solvita Muižniece. Gan no uzņēmēju, gan deputātu vidus izskanēja līdzīgi viedokļi par to, ka piesaistītais pilsētas viesu skaits pats par sevi nenodrošina tūrisma nozares – un līdz ar to arī novada – izaugsmi. Tā atkarīga no spējas piedāvāt ko ekskluzīvu – ne tik daudz cenu, cik oriģinalitātes un kvalitātes ziņā.
Tas nozīmē, ka būtu jāturpina popularizēt Saulkrastu džeza festivāls, jābūvē daudzfunkcionālā divdesmitstāvīgā celtne mežā starp staciju un jūru un jāstrādā pie citiem savdabīguma ziņā līdzvērtīgiem projektiem.
A. Eglītis atgādināja: pašreizējā Latvijas attīstības plānojumā Saulkrasti piedāvātu novada, nevis reģionāla centra pakalpojumu «grozu». Šāda risinājuma pamatotību apšaubīja Saulkrastu kaimiņu – Carnikavas – novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.
Pēc pašreizējā plāna, tuvākais reģionālais centrs būtu Sigulda, bet, viņa vārdiem, jāšaubās, vai Carnikavas iedzīvotāji regulāri dosies uz Siguldu – jo ar sabiedrisko transportu tas nav iespējams bez pārsēšanās. To, ka pamatots būtu Saulkrastu reģionāla centra statuss, iespējams, apliecinātu arī citi kaimiņnovadi.
Krišjānis Grantiņš
Nelielā Vidzemes jūrmalas novada attīstību veicinās ne tik daudz iespēja ātri turp nokļūt, cik unikālas norises un infrastruktūra.