Bet viņiem nav līdzekļu ne nojaukšanai, ne renovācijai. No valsts nekādu atbalstu tā arī nav sagaidījuši.
"Mēs jau tikai vēlamies, lai tiktu novākts tas grausts, kas katru dienu atgādina par traģisko nakti," saka Valentīna Ivanova, kura joprojām dzīvo pirms diviem gadiem gāzes balona eksplozijas rezultātā nesabrukušajā mājas daļā Mālpils novada Upmalās.
Pašlaik namā, kurā 2011. gada 16. oktobrī sprādzienā tika izpostīta un sagrauta lielākā daļa no 18 ēkas dzīvokļiem, vēl arvien ir apdzīvoti pieci mitekļi. "Dzīvojam, kā nu katrs protam," saka Valentīnas kundze, kuras mājīgais dzīvoklis ir kā oāze namā, kas no ārpuses nevieš ticību, ka tajā vēl iespējams dzīvot.
Valentīna apstiprina, ka mājā mitinās vēl četri kaimiņi, no kuriem tikai viens strādā, bet pārējie ir pensionāri un pārtiek tikai no pensijām. "Man dzīvē nekā netrūkst – ir gan dzīvoklis, gan siltums. Esmu optimiste un ne par ko nežēlojos," smaidot saka Valentīna un piebilst, ka negrasās pārvākties pie bērniem. "Dzīvoju šajā namā kopš tā uzcelšanas 1972. gadā, te ir labi un draudzīgi kaimiņi."
Vienīgais, ko viņa un kaimiņš Vasīlijs Ungurjans vēlas, ir, lai tiktu novākts traģiskās nakts liecinieks – mājas dienvidu puse, un sabrukušajai vidus daļai tiktu atjaunots jumts. Šobrīd tajā baisi plivinās no pagaidu jumta pāri palikušās plēves. Valentīna domā, ka pagaidu jumts iebruka sniega dēļ, bet nama apsaimniekotājs ir pārliecināts, ka jumta brusas malkā sazāģēja Upmalu ciema iedzīvotāji.
Arī trešajā stāvā dzīvojošais Jānis Tjerve-Tjarve neko citu nevēlas kā tikai, lai nav jāraugās uz graustu. "Kur jūs visi bijāt, kad tas notika?" pārmetoši saka Jānis, kad jautāju, vai jūtas droši un vai ir saņēmis kādu palīdzību, un piebilst, ka viņam neko arī nevajagot.
Uzreiz pēc negadījuma Jānim tāpat kā pārējiem dzīvi palikušajiem pašvaldība piešķīrusi 200 latus. Lai gan viņam ir iespēja dzīvot pie māsas bērniem, viņš savu dzīvokli negrasās pamest. "Mums te uzlika plēvi, kas pasargā no lietus un sniega," uz mājas dienvidu ārsienu bēniņos norāda Jānis un ir pārliecināts, ka ar to pietiek.
Savukārt Valentīna apliecina, ka regulāri vēro plaisas nama ārsienā, un secinājusi, ka tās nekļūst platākas – tātad pagaidām esot droši. Arī viņa nav ar mieru dzīvot nekur citur kā tikai savā dzīvoklītī.
Par sava īpašuma vērtību šobrīd nedomā neviens no nama iemītniekiem, jo cerības, ka kāds vēlētos iegādāties viņu dzīvokļus, nemaz nelolo. Viņu pārliecība ir, ka kādam būtu jāatnāk un jāsakārto nams.
Īpašniekiem pašiem jāsakopj savs īpašums
"Tas ir privātīpašums, un pašvaldība privātīpašumos nedrīkst ieguldīt līdzekļus. Toreiz, pirms diviem gadiem pašvaldība palīdzēja gan ar pabalstiem, gan veica gruvešu novākšanu un nama konservācijas darbus. Vairāk mums nav tiesību iejaukties privāta īpašuma lietās. Ir jābūt īpašnieku kopējam lēmumam un rīcībai. Nevar atnākt kāds un nojaukt citam piederošu māju," skaidro Mālpils novada pašvaldības izpilddirektors Agris Bukovskis un norāda, ka minētais nams ir ierakstīts zemesgrāmatā un katram no dzīvokļu īpašniekiem tajā pieder domājamās daļas – ārsienas, jumts, pagrabs un kāpņu telpas ir viņu īpašums.
"Cilvēki joprojām nesaprot, ka tas ir viņu privātīpašums un nav vairs padomju laiki. Ja kādam nodeg privātmāja, tad viņam pašam jātiek galā. Bet daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji domā, ka kāds cits visu viņu vietā izdarīs. Tas varbūt izklausās nežēlīgi, bet tā ir realitāte."
Valstij nav likumā paredzēto līdzekļu
Mājas iedzīvotājiem nav līdzekļu ne ēkas atjaunošanai, ne grausta nojaukšanai. Tāpēc jau pērn aprīlī tie vērsās valdībā ar lūgumu palīdzēt ēkas atjaunošanā. Diemžēl viņiem tā arī nav izdevies sagaidīt no valdības finansiālu atbalstu. Arī pašvaldība uzreiz pēc negadījuma vērsās gan Ministru kabinetā, gan Ekonomikas, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu sniegt finansiālu atbalstu sprādzienā cietušā nama renovācijai, kā to paredz likums "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".
Ekonomikas ministrija toreiz atbildēja, ka, lai gan likums to nosaka, valsts budžetā šim nolūkam ne 2009., ne 2010., ne 2011. gadā nebija paredzēti līdzekļi. Ar Ministru kabineta rīkojumu 2011. gada decembrī Finanšu ministrijai tika uzdots no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" izmaksāt Mālpils novada domei 10 000 latus, lai segtu 50 % no pabalstiem, ko pašvaldība bija izmaksājusi iedzīvotājiem ārkārtas situācijā.
Vēlreiz pārbaudīs mājas drošību
Uzreiz pēc sprādziena tika nolīgts eksperts, kas atzina, ka dzīvošana nama nesagrautajā daļā ir droša. Daudzdzīvokļu ēkas apsaimniekotāja SIA "Norma-K" valdes loceklis Voldemārs Cērps apliecina, ka atkārtotu ekspertīzi bija plānojuši veikta nākamā gada aprīlī.
"Ņemot vērā 21. novembra notikumu Zolitūdē, nolēmām ekspertīzi veikt pēc iespējas ātrāk. Jau vērsāmies būvinženieru savienībā, kas solīja sazināties ar mums decembra vidū," saka V. Cērps un pauž cerību: ja atklāsies, ka mājas neapdzīvotā daļa ir bīstama, viņiem būs lielākas iespējas piesaistīt līdzekļus tās nojaukšanai. Šobrīd no saziedotajiem 2000 latu lielākā daļa jau iztērēta gan pirmajai ekspertīzei, gan apkures sistēmas un kanalizācijas, gan ārsienu siltināšanai.
"Pagaidām esam vienojušies ar nama iedzīvotājiem, ka nekādus pagaidu jumtus neliksim, bet koncentrēsimies uz nojaukšanas darbiem," saka V. Cērps un ir pārliecināts, ka namu atjaunot nav jēgas, jo tas maksātu vairāk nekā 135 000 latu.
Jau vēstīts, ka 2011. gada 16. oktobrī Mālpils novada Upmales ciemā, Lielvārdes šosejā 37, notika sprādziens trīsstāvu dzīvojamā mājā. Sprādzienā tika izpostīta un sagrauta lielākā daļa no 18 ēkā esošajiem dzīvokļiem, un bez pajumtes palika vairāk nekā 30 cilvēku. Negadījumā dzīvību zaudēja seši mājas iedzīvotāji.
Tā māja izskatījās pērnā gada vidū, kad vēl nebija noplēsts pagaidu jumts un norobežojumi. Foto: Krišjānis Grantiņš
Trešā stāva iemītnieks Jānis par dzīvi nesūdzas, arī bēniņos svilpojošais vējš viņam netraucē. "Mēs te žāvējam veļu," lietišķi nosaka kungs.
Gluži kā reklāma mājas sagruvušās daļas logā garāmgājējus uzrunā iedzīvotāju lūgums ziedot. Divu gadu laikā ziedotāji tā arī nav kļuvuši aktīvāki. Gan iedzīvotāji, gan pašvaldība neviļus salīdzina valsts dažādo attieksmi atbalsta sniegšanā gadījumā, kad ne savas vainas dēļ cieta iedzīvotāji.
Iepriekš:
Mālpils novadā gāzes eksplozijā pussagruvušajā ēkā joprojām dzīvo cilvēki
Mālpilī cilvēki joprojām dzīvo mājā, kas izskatās kā pēc uzlidojuma
Iedzīvotāji par saviem līdzekļiem daļēji atjaunos sprādzienā cietušo Mālpils ēku
Valdība finansiāli neatbalsta Mālpils traģēdijā cietušos
Mālpils mērs: Lētāk nopirkt jaunus dzīvokļus, nekā atjaunot Upmalu graustu
Ekskluzīvi: kā rit dzīve Upmalu gruvešos
Sprādzienā cietušās Mālpils ēkas iedzīvotāji valdībai lūguši piešķirt finansiālu palīdzību
Plāno veikt atkārtotu ekspertīzi sprādzienā cietušajai Mālpils ēkai