Viņš par šādas trases iespējamību Siguldā sācis sapņot pirms pieciem gadiem. Jau kopš 15. novembra uz Siguldu slēpot brauc gan no tālākām, gan tuvākām vietām. Galvenokārt tie ir jau pieredzējuši slēpotāji un sportisti, kuri vēlas pēc iespējas ātrāk sākt slēpošanas sezonu. Taču trases saimnieki cer, ka arī siguldieši novērtēs unikālo iespēju un kļūs par trases pastāvīgajiem apmeklētājiem.
Par Austrumeiropā vienīgās saldētās distanču slēpošanas trases plāniem un Siguldas mērķiem stāsta Siguldas Attīstības aģentūras vadītāja Laura Konstante un Siguldas sporta un aktīvās atpūtas centra vadītājs Jānis Lazdāns.
Piecu gadu sapnis
"Ideju mums atveda somu inspektors Janne Pylvas, kurš pirms pieciem gadiem bija atbraucis sertificēt Reiņa trasi. Viņš parādīja prezentāciju par Kontiolahti trasi Somijā, kur jau oktobrī sāk slēpošanas sezonu, no apakšas saldējot un pa virsu uzberot iepriekšējā sezonā sagatavoto sniegu. Toreiz tā likās interesanta, nereāla ideja. Tā kā Reiņa trasē, kas ir privāta, distanču slēpošanā tālāk attīstība vairs nebija iespējama, šo ideju prezentēju Siguldas uzņēmēju klubā. Visi teica, ka tas ir forši, bet sapratām arī: lai to realizētu, nepieciešams piesaistīt lielu finansējumu. Iepazīstināju ar ideju domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu, un sapratām, ka jāraksta projekts un jāmēģina iegūt Eiropas Savienības finansējumu," par trases idejas pirmsākumiem stāsta Jānis un piebilst, ka ar pirmo reizi pirms četriem gadiem nav izdevies iegūt ES atbalstu. "Bet mēs nepadevāmies un iesniedzām pieteikumu citam projektam. Šoreiz mums izdevās pārliecināt žūriju, ka šī trakā ideja ir jāatbalsta."
Savukārt Laura apliecina: lai uzvarētu projektu konkursā un iegūtu ES finansējumu, ļoti svarīgs bija sadarbības partneris – Sanktpēterburgas sporta komiteja. "Ar mums konkurēja Igaunijas Otepes slēpošanas komplekss, kam ir senas tradīcijas un vēsture un kuru dotē valsts. No Latvijas mūsu konkurents bija Priekuļu biatlona trase, kas vēlējās attīstīt esošo infrastruktūru," stāsta Laura un Siguldas veiksmi konkursā saista ar idejas unikalitāti un to, ka iecere bija celt kaut ko pavisam jaunu, jo citi konkurenti vēlējās tikai attīstīt jau esošas sporta bāzes. "Būtība šim projektam ir, ka visās trijās vietās kaut kas tiek attīstīts saistībā ar distanču slēpošanu. Igaunijas partneris Viru attīsta jau esošu trasi, bet Sanktpēterburgā pilsētas parkos tiek ierīkotas slēpju nomas," skaidro Jānis.
Jautāts, vai toreiz, pirms pieciem gadiem, šī ideja nešķita neiespējamā misija, Jānis atbild: "Man jābūt laimīgam, jo mani sapņi vienmēr lēnām ir piepildījušies. Kad biju skolas vecumā, biju laimīgs, kad kāds Turaidā izbrauca trasīti ar "burānu", jo tas bija retums tajā laikā. Tad mācījos vidusskolā un radās iespēja ar Siguldas domes atbalstu nopirkt "burānu" – tas bija maza sapņa piepildījums. Šeit ir līdzīgi: ir radusies ideja – sapnis, kas nu ir realizējies. Bet vēlos uzsvērt, ka ar ideju vien nepietiek, ir vajadzīga komanda. Bez komandas šādu traku ideju nav iespējams īstenot. Tāpēc ar pārliecību varu teikt, ka šis ir visu mūsu siguldiešu produkts," pauž Jānis.
Līdz maijam gluži neslēpos
Jautāts, kurš ir tas brīdis, no kura trase sāks savu darbību citus gadus, Jānis atbild, ka viss atkarīgs no laika apstākļiem. "Šis rudens ir īpaši silts un devis mums iespēju saprast, kas notiek ar trasi tik siltā laikā. Bet optimālais trases atvēršanas laiks būs novembra sākumā – no 10. līdz 15. novembrim. Ātrākais, kad mūsu laika apstākļos varētu sākt slēpot, ir oktobra beigas. Piemēram, Kontiolahti slēpošanas sezonu parasti sāk oktobra vidū. Bet es esmu sapratis, ka nav lietderīgi gatavot un lietot trasi, ja ārā ir vairāk nekā +7 grādi. Uzsaldēt trasi varētu arī pie siltākas āra temperatūras, bet lielākais trases kaitnieks ir ūdens. Lietus, nonākot uz aukstas vietas, sasalst. Bet arī ledus nav tā lielākā problēma, jo to mēs ar traktora palīdzību varam pārvērst par sniegu. Skaidrs, ka tajā brīdī, kad ir tik silts un līst, mēs trasi slēgsim, lai saglabātu ledus un sniega pamatkārtu," skaidro Jānis.
Pašlaik trases uzturētāji vēl mācās un grib saprast, kā darbojas trases tehniskā puse. "Tāpat kā mēs mācījāmies ar pērnā sniega saglabāšanu. To glabājām sabērtu kalnā, apbērtu ar skaidām. Šogad veidosim vēl lielākus sniega uzkrājumus," saka Jānis un lauž stereotipu, ka šobrīd trasē ir mākslīgais sniegs. "Jau pirmajā naktī, 13. novembrī, saldēšanas iekārtas nodrošināja to, ka stadiona virsma no rīta bija balta, un daudziem likās, ka tas ir sniegs. Bet tas bija aukstums, kas uz asfalta veidoja baltu kārtu. Tad mēs pagaidījām līdz –5 grādiem un vedām ārā to sniegu, kas bija saglabāts zem skaidām. Tas, pa ko mēs tagad slēpojam, ir dabīgais sniegs. Tikai tas vairākas reizes ir mainījis savu izskatu uz ledu, tad, atkal safrēzējot, kļuvis par sniegu."
Jānis apliecina, ka maijā diezin vai trasē vēl varēs slēpot. "Pavasarī mēs īpaši neaizrausimies, jo cilvēkam pēc ziemas ir apnicis slēpot. Kad plaukst lapas un čivina putni, cilvēki grib ātrāk sākt skriešanas vai velo sezonu. Protams, trase turēsies ilgi, jo ledus nenokusīs uzreiz. Gan jau būs tā, ka apkārt būs zaļa zālīte, bet mums vēl būs sniegs. Bet speciāli klāt nesaldēsim."
Uzturēšana pašu un sponsoru rokās
Lielākās investīcijas, kas saistītas ar sporta centra izbūvi, uzņēmusies pašvaldība ar EST-LAT-RUS pārrobežu programmas atbalstu – ir labiekārtota infrastruktūra, sakārtots iebraucamais ceļš, gājēju ietves. "Lai gan tās ir pašvaldības investīcijas, tā ir visu siguldiešu nodokļos samaksātā nauda. Siguldieši var būt lepni, ka šis ir siguldiešu produkts," saka Jānis.
Pašas trases uzturēšana tiks nodota sporta centram, kas ir Siguldas Attīstības aģentūras struktūrvienība. "Plānojam, ka operatīvo uzturēšanu nedotēs pašvaldība un izdevumus segsim no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Pašvaldība turpinās finansēt centra un apkārtnes attīstību un uzturēšanu," saka Laura un apliecina, ka siguldiešiem, uzrādot identifikācijas karti, trases lietošana ir bez maksas. Pārējiem par divu stundu slēpošanu jāmaksā četri lati. "Nekas šajā pasaulē nav par brīvu, un ir jāsaprot, ka šī trase ir unikāla. Lai slēpotu laikā, kad visapkārt ir zaļa zālīte, ir jāiegulda līdzekļi," pauž Jānis un piebilst, ka laikā, kad būs pietiekami sniega un trases saldēšanas ierīces nebūs jādarbina, slēpošanas trases lietošana maksās tikai vienu latu par visu dienu.
Lai veicinātu apmeklētāju interesi, sporta centrs strādās kompleksi – tajā ir "Fischer" inventāra noma, konferenču zāle, būs dušas, ģērbtuves, pirts. Blakus ir viesnīca, kas ļaus komandām rīkot treniņu nometnes. "Trasei esam piesaistījuši vairākus sadarbības partnerus – reklāmas devējus, kuri te var uzrunāt attiecīgu auditoriju. Esam noslēguši līgumu ar pasaulē ietekmīgāko distanču slēpošanas zīmolu "Fischer". Tāpat sadarbības līgums noslēgts par reklāmas izvietošanu "DNB bankai", kura Ziemeļeiropā ir viens no lielākajiem distanču slēpošanas atbalstītājiem. Turpināsim darbu ar potenciālajiem reklāmas devējiem, tostarp centra ģenerālsponsoru," stāsta Laura.
"Siguldieši ir sapratuši, kāpēc viņi maksā nodokļus, un atzīst, ka ir prieks to darīt, ja tie tiek novirzīti mērķiem, kas ir skaidri redzami. Cilvēki, kas šeit Laurenčos bijuši pirms trim gadiem, tagad pārsteigumā iepleš muti un neslēpj savu apbrīnu par pārvērtībām, ko pašvaldība ir veikusi šajā pilsētas daļā. Tas ir acīmredzams pienesums. Paši iedzīvotāji vēl pagājušajā gadā atzina, ka jutušies kā nomalē, bet nu viņi nāk klāt un izsaka savu apbrīnu," atzīst Jānis.
Vietējie izmantos maksimāli
"Siguldiešiem ir jājūtas šeit gaidītiem," pārliecinoši saka Laura un apliecina, ka šobrīd pašvaldība meklē labāko variantu, kā nodrošināt, lai ne tikai Laurenču skolas, bet arī citu novada skolu bērni varētu sporta stundās slēpot šajā trasē.
"Protams, kad ziemā ir sniegs, bērni var slēpot pie visām novada skolām. Turklāt tagad skolās ir iegādāti slēpju komplekti, lai fizkultūras stundās varētu slēpot. Šoziem testēsim sistēmu, kad skolēns, ja ar ģimeni vai viens atnāk te slēpot, var nopelnīt kādu plusiņu sporta priekšmetā," plānu jaunatnes intereses radīšanai atklāj Jānis un apliecina, ka gandrīz visās skolās pašvaldība ir nopirkusi inventāru. "Pie visām skolām var slēpot. Jauniešu iesaistīšana ir mērķtiecīgs darbs vairāku gadu garumā. Siguldas novada skolu slēpošanas sacensībās ir noticis būtisks progress – pirms diviem gadiem tajās piedalījās 15–20 dalībnieki, bet pagājušajā gadā bija jau 130. Arī šogad tās notiks."
Laura ir pārliecināta, ka šī trase būs kārtējais stimuls siguldiešiem iznākt no mājām. "Mēs redzam, kā līdz ar veloceliņu izbūvi ir izmainījusies iedzīvotāju kustība gan ar velobraukšanu, gan skriešanu, skrituļošanu un nūjošanu. Ar šo sporta centru ir iegūta jauna un unikāla iespēja tādai salīdzinoši nelielai pašvaldībai kā Siguldas novads, kurā ir 18 tūkstoši iedzīvotāju." Jānis piebilst, ka priekš Skandināvijas šāda trase nav nekas neparasts, jo tur jebkurā Siguldas izmēra pilsētā ir šādi sporta centri.
Siguldas ambīcijas – ziemas centrs pasaules kartē
"Sigulda jau līdz šim ir bijusi ziemas sporta centrs, to apliecina arī tas, ka pie mums nākamgad būs Latvijas III ziemas olimpiāde," pauž Laura. Jaunā trase ir viens no "vaļiem", kas ļauj Siguldai izvirzīt augstu, bet reālu mērķi.
"Esam sagatavojuši starpministriju dokumentu gan no Siguldas pozicionējuma viedokļa, gan no nākamā ES fondu plānošanas perioda viedokļa, kurā iezīmējam Siguldu kā Latvijas ziemas olimpisko sporta centru. Koncepcijā ietverts, kā mēs līdz 2020. gadam panākam, ka no kopumā 16 esošajiem olimpiskajiem ziemas sporta veidiem Siguldā būtu iespējams treniņu procesu nodrošināt vismaz 10. Mūsu ambīcijas ir pasaules kartē iezīmēt Siguldu kā Latvijas ziemas sporta centru," pauž Laura un kā piemēru min Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi, kur notiek starptautiskas sacensības un trenējas ārvalstu izlases sportisti.
"Ņemot vērā, ka Siguldā notiek starptautiski pasākumi, kas popularizē Latvijas vārdu, šīs mūsu ambīcijas ir valsts līmeņa jautājums."
Tie, kas ierodas trasē bez savām slēpēm, nomā var izvēlēties sev piemērotu "Fischer" inventāru – slēpes, nūjas un zābakus, – slēpot mudina Jānis Lazdāns.