28.11.2013 07:24

Bibliotēkas imitācija Garkalnē – grāmatas žūst kaudzītēs

Autors  Sollija Lipore
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
No pirmā skata neapdzīvotajā un vientuļajā ēkā glabājas viss Garkalnes bibliotēkas grāmatu fonds. No pirmā skata neapdzīvotajā un vientuļajā ēkā glabājas viss Garkalnes bibliotēkas grāmatu fonds. Sollija Lipore

Garkalnē jau ilgāku laiku bibliotēka nepilda pilnvērtīgi savas funkcijas.

Bibliotēka vienmēr bijusi viena no svarīgākajām kultūras dzīves sastāvdaļām. Arī mūsdienu modernajā un tehnoloģijām bagātajā laikmetā bibliotēkas nav zaudējušas savu nozīmību, it sevišķi mazajos Pierīgas ciemos, kur var izmantot internetu, izlasīt laikrakstus un žurnālus, aizņemties jaunākās grāmatas. Diemžēl ne visās pašvaldībās šī mazā kultūras sastāvdaļa šķiet pietiekami nozīmīga.

Agrāk Garkalnes bibliotēka atradās Garkalnes vidusskolas telpās, bet skolas rekonstrukcijas darba gaitā ēkai netika laikus uzlikts pagaidu jumts, un bibliotēka cieta kārtīgās vasaras lietavās. Grāmatas pārvietoja uz kādu domes nopirkto jaunbūvi, kurā nav ne iekšējās apdares, ne kārtīga siltuma, ne interneta pieslēguma. Bibliotēkas darba laiks arī ir tik vien kā dažas stundas divas reizes nedēļā. Bibliotēkas grāmatu fonds, kas ir visai liels, apklāts un sasiets kaudzītēs, guļ plauktos. Vairums grāmatu lietū jau bija cietušas un tagad sasaiņotas atrodas vāji apkurinātā telpā.

"Rīgas Apriņķa Avīze" pārliecinājās, ka bibliotēkā rudens dienā ir auksts, pelēkās betona sienas un griesti rada nepatīkamu drūmuma noskaņu. "Tie, kas ļoti grib bibliotēku, tie nāk arī tagad. Skolā strādājām pilnu darba dienu. Iedzīvotāji ir saprotoši, nav sūdzējušies par neērtībām tieši mums," saka bibliotēkas datu ievadīšanas operators Elvijs Krūmiņš. Uz jautājumu, vai šādi vides apstākļi nekaitēs grāmatām, E. Krūmiņš atbild, ka vairs jau nav tik traki, lietus ūdens grāmatām virsū vairs netek, un grīdas ir apsildāmas.

Tiešām tie, kam bibliotēka nepieciešama, nāk arī uz šo "bibliotēkas imitāciju". Garkalniete Zenta Puriņa uz bibliotēku ierodas pēc žurnāliem un saka: "Bada laikā vilks pat mušu ēd. Tā nu es te nāku. Paņemu žurnālus, kādreiz arī kādu grāmatu man iedod (no tām, kas nav sasietas). Varbūt dome sasparosies un sāks darīt kaut ko ātrāk. Es atnāku, paņemu grāmatu vai žurnālu un lasu mājās, bet darbiniekiem te ir jāsēž un jāstrādā."

Citi uz ielas satiktie garkalnieši pat nemācēja norādīt, kur tagad atrodas Garkalnes bibliotēka. Bibliotēkas vadītāja Olga Poz­ņaka stāsta, ka pirms šīm pārmaiņām bibliotēku apmeklēja aptuveni 300 garkalniešu. Otra Garkalnes novada sabiedriskā bibliotēka atrodas vairāk nekā 10 kilometru attālajā Upesciemā.

Garkalnes novada domes izpilddirektore Jeļena Toca stāsta, ka namu, kurā atrodas bibliotēka, paredzēts labiekārtot, un pašlaik notiek dokumentācija – vispirms dzīvojamā ēka jāpārreģistrē par sabiedrisko ēku. Tajā plānots iekārtot arī muzeju – Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istabu, kas patlaban darbojas PSIA "Garkalnes komunālserviss" ēkā. Arī gleznaino ēkas apkārtni plānots izmantot kultūras pasākumiem un labiekārtot. Taču, kad tas varētu notikt, J. Toca neuzņēmās prognozēt.

Līdz šim dokumentācijas formēšana prasījusi gandrīz vai pusgadu – no vasaras, kad grāmatas tika pārnestas uz dzīvojamo māju Vidzemes šosejā 33B, Garkalnē. Jācer, ka turpmāk visi darbi Garkalnes novada domei veiksies ātrāk un garkalnieši drīz jaunākos laikrakstus un žurnālus lasīs gaišās un siltās telpās.

Mazītiņā zīmīte pie ēkas stūra liecina, ka vismaz divreiz nedēļā ir iespēja iekļūt šajā mājā, lai nodotu grāmatas. Bet vai arī, lai paņemtu?Mazītiņā zīmīte pie ēkas stūra liecina, ka vismaz divreiz nedēļā ir iespēja iekļūt šajā mājā, lai nodotu grāmatas. Bet vai arī, lai paņemtu?