Labi, tagad tas gan ir joks, taču pirms simts gadiem tā bijusi realitāte – portāls "Kasjauns.lv" ielūkojās, ko latviešu prese rakstīja tieši pirms 100 gadiem.
Baldonē nedeklarētajiem uz pusi paaugstina nodokli par pilsētas avota ūdens izmantošanu
Vēl pirms simts gadiem bija saglabājies viens no agrāko laiku aristokrātijas smalkajiem rituāliem – braukt uz kūrortu dzert minerālūdeni. Tādēļ Baldone ar saviem sēra avotiem savulaik bija tas pats, kas mums šodien Jūrmala ar savu "Jauno vilni". Baldone plauka un zēla un bija soli priekšā Jūrmalas kūrortam, par ko liecina kaut vai tas, ka tur jau sen darbojās pirmā tramvaja līnija Latvijā, kamēr Ķemeros par to vēl tikai sāka spriest. Tomēr lielais viesu pieplūdums baldoniešus arī mudināja no Baldonē nedeklarētajiem iedzīvotājiem iekasēt pēc iespējas vairāk naudas un uzlikt īpašus nodokļus.
Nu gluži tāpat kā tagad Ušakovs nerīdzniekiem grib likt maksāt divreiz vairāk par braukšanu tramvajos un autobusos. Pirms simts gadiem kaislības par nodokļa paaugstināšanu Baldones viesiem, kuri arī bija teju vienīgie Baldones tramvaja izmantotāji, virmoja pat cariskās Krievijas Valsts domes varas gaiteņos. Toreiz nodokli nebaldoniešiem ar lieliem strīdiem, kur un kā tas būtu izmantojams, pieņēma. Pusi no iekasētā nodokļa atvēlēja gorodovojiem, bet otru pusi – Baldones labierīcībai. Kaislībām ap Baldonē nedeklarētajiem piemērojamo īpašo nodokli sekoja līdzi visa valsts.
Par to rakstīja arī Ventspils avīzes:
"Likuma projekts par peldu nodokli Baldones sēra avotos. Valsts domes likumprojektu tālākvirzīšanas komisijas otrās sesijas pirmajā sēdē 17. oktobrī nāca apspriešanā likumprojekts par peldu nodokļa palielināšanu Baldones sēra avotos un Nemmes miestā Igaunijā. Par šo projektu referents bija Goldmans, kurš šajā sēdē to cēla priekšā.
Referents iepazīstināja komisiju ar projekta saturu, kurš īsumā šāds: pēc iekšlietu ministra priekšlikuma būtu jāpaaugstina Baldones sēra avotos peldu nodoklis, ņemot no peldu viesiem tagadējo 50 kap. vietā veselu rubli. Ienākumu no šā nodokļa tad izlietotu policijas pastiprināšanai; pāri palikumu nodotu gubernatoru rīcībā, lai tie to izlietotu labierīcības nolūkiem un tā sekmētu minēto peldu vietu uzplaukšanu.
Goldmans projektu sīki nokritizē, aprādīdams tā vienpusību. Varot piekrist tam, ka nodokli paaugstina un ieved, tāpat arī, ka palielina policijas sastāvu, samērā ar līdzekļiem, kā to ministrs grib, bet vajagot arī likumā cieši noteikt, ka no min. nodokļa nāk vietējai labierīcībai par labu nevis kāds atlikums vien, bet gan puse. Ja likumā neievedīšot šādu skaidru noteikumu, tad labierīcība nemantošot nekā!
Policijas departamenta direktors Beļickis, kurš bija ieradies projektu aizstāvēt, Goldmanim sirdīgi pretojās. Ja nebūšot pietiekošas policijas apsardzības, tad arī Baldonē un Nemmes miestā dzīves uzplaukšanu velti gaidīšot. Minētās vietās tagadējais policijas sastāvs esot par nepietiekošu: Kurzemes un Igaunijas gubernatori savās atsauksmēs taisni aizrādot, ka vispirmā lieta esot policistu skaita pavairošana. Tādēļ tad arī esot vajadzīgs šim nolūkam vairāk nekā puse no nodokļa.
Goldmans nevar saprast, kā šo vietu uzplaukšanu varētu vispirmā kārtā sekmēt policistu skaita pavairošana. Policija bez publikas esot jocīga lieta: policija tak nebūšot tie, kas kādā tuksnesī pievilkšot apmeklētājus, ja negādāšot pa priekšu par labierīcību! Baldoni viņš labi pazīstot, tādēļ, kā tās tuvumā dzīvojot. Pēdējā uzplaukšot tikai tad, kad gādāšot par labāku satiksmi, spodrību, apgaismošanu u.t.t. Tagad tur esot pa vasaras laiku viens policijas augstāks ierēdnis ar divi gorodovojiem; bez tam tur cauru gadu dzīvojot divi uradņiki ar divi stražņikiem. Vēl šo skaitu palielināt un tad gaidīt, ka radīsies tādēļ vairāk apmeklētāju, būtu pašapmānīšanās."
("Ventspils Apskats", 1913. gada 23. oktobris)