To tapšanas gaitā tiks vērtēta iespēja mainīt atsevišķus noteikumu punktus atbilstoši iedzīvotāju, sabiedrisko organizāciju un uzņēmēju ierosinājumiem, tostarp arī apsverot iespēju stingrāk vērsties pret trokšņotājiem.
Kā pastāstīja Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Reinholds Pelše, noteikumu projekts pašlaik ir nosūtīts domes atbildīgajām struktūrvienībām apspriešanai un priekšlikumu iesniegšanai.
Jau vēstīts, ka biedrība "Tautas balss" vērsusies Jūrmalas pilsētas domē un Jūrmalas Sabiedriskajā padomē ar aicinājumu pilnveidot pašvaldības sabiedriskās kārtības noteikumus, lai par trokšņošanu varētu saukt pie atbildības arī juridiskas personas. Biedrība uzskata, ka Jūrmalas dome un pašvaldības policija jau vairākus gadus savā darbā izmanto sabiedriskās kārtības noteikumus, kuri ir pretrunā ar administratīvo kodeksu un ir par labu šaurai uzņēmēju grupai, nevis pilsētas iedzīvotājiem, jo noteikumos esot nepamatoti sašaurināta atbildības joma par trokšņošanu un naktsmiera traucēšanu, attiecinot to tikai uz fiziskām personām.
Biedrības vadītājs Mārtiņš Visockis, kurš pats kandidējis Jūrmalas domes vēlēšanās no "Tev, Jūrmalai" saraksta, norādīja, ka tūristu skaits Jūrmalā katru gadu palielinās, tāpat arī izklaides vietu skaits un jūrmalnieku sūdzības par trokšņu līmeņa pārsniegšanu un naktsmiera traucēšanu. Majoru rajona iedzīvotāji sūdzējušies, ka jau gadiem visa vasara trokšņu dēļ paiet bezmiegā, jo teju ikviena kafejnīca vēlmē pievilnāt klientus sacenšas ar mūzikas skaļumu.
R. Pelše informēja, ka par naktsmiera traucēšanu Jūrmalas pašvaldības policijā pērn reģistrēti 384 izsaukumi un sūdzības, no kuriem 138 bijuši par par kafejnīcām, bāriem, klubiem, savukārt šā gada deviņos mēnešos reģistrēti 279 izsaukumi un sūdzības, no kuriem 117 bijuši par kafejnīcām, bāriem, klubiem.
Jūrmalas pašvaldības policija pērn par trokšņošanu noformējusi 41 administratīvā pārkāpuma protokolu, bet šā gada deviņos mēnešos – 18, toties palielinājies to gadījumu skaits, kad par naktsmiera traucēšanu piemēroti naudas sodi – pērn sods piemērots 12 gadījumos, bet šā gada deviņos mēnešos – jau 34.
Pašreiz spēkā esošie Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi par trokšņošanu vai naktsmiera traucēšanu paredz administratīvi sodīt fiziskas personas, uzliekot naudas sodu līdz 250 latiem. R. Pelše skaidro, ka Latvijas normatīvie akti nosaka, ka troksnis, kas saistīts ar juridiskas personas komercdarbību un kam ir regulārs raksturs, piemēram, mūzikas atskaņošana ik dienas kafejnīcu telpās vai to tuvumā, ir atzīstams kā vides piesārņojums, un tā regulējums paredzēts likumā "Par piesārņojumu".
Pašvaldības kompetence ir ierobežota – tā var izstrādāt trokšņa stratēģisko karti un rīcības plāna trokšņa samazināšanai, bet pašvaldībai normatīvajos aktos nav deleģētas tiesības izdot saistošos noteikumus ar mērķi regulēt šos jautājumus vai paredzēt administratīvo sodu par vides trokšņa pārkāpumiem, skaidro R. Pelše.
Juridiskām personām atbildība par akustiskā trokšņa robežlielumu pārkāpšanu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.1 pantā, un trokšņu robežlielumu ievērošanu ir jākontrolē Veselības inspekcijai. Veikt trokšņa mērījumus var tikai akreditētas laboratorijas ar noteiktiem standartiem atbilstošu aprīkojumu.
"Praksē tas nozīmē, ka administratīvos pārkāpumus ir iespējams konstatēt tikai tad, ja tiek izmantoti īpaši mērīšanas līdzekļi, un ar policijas darbinieku ziņojumiem, liecinieku liecībām un cietušo paskaidrojumiem nav pietiekami. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai nav arī tiesību veikt šādus trokšņa mērījumus – šādas tiesības ir tikai sertificētai iestādei," norāda pašvaldības pārstāvis.
Publisko pasākumu organizēšanas laikā radītos trokšņus pašvaldība var ierobežot tikai preventīvi, kad tiek vērtēta atļaujas izsniegšana. Var paredzēt trokšņa radītās sekas, kaut vai izvērtējot publiskā pasākuma norises vietu, tomēr arī šajā gadījumā pašvaldībai nav tiesību noteikt administratīvo sodu ar saviem saistošajiem noteikumiem.
Saskaņā ar "Tautas balss" teikto visbiežāk jūrmalniekiem nākas sūdzēties par "Havana Launge Club", restorāna "Estrāde", Dzintaru koncertzāles un citu izklaides vietu radīto troksni.
Līdzīga problēma pastāv arī Rīgā, kur pašvaldības policija šā gada astoņos mēnešos saņēmusi jau 6117 izsaukumus par trokšņošanu. Rīgas domē apmēram reizi gadā notiek plašas diskusijas par to, kā trokšņošanas problēmu ierobežot, pieaicinot Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas, Rīgas pilsētas būvvaldes un dzīvokļu īpašnieku biedrību, kā arī Saeimas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus.
Sanāksmēs parasti tiek nolemts, ka nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, un izstrādāti konkrēti priekšlikumi, tomēr rīcība tā arī nav sekojusi. Esošajā normatīvajā bāzē nav neviena panta, kas piešķirtu kādai institūcijai ne tikai tiesības trokšņošanu pārtraukt, bet uzliktu to arī par pienākumu. Gadījumos, kad iedzīvotāji sūdzas, ka kāda iestāde traucē naktsmieru, policija var vienīgi noformēt protokolu, taču naktslokālu īpašnieki to apstrīd tiesā, tiesa visbiežāk lemj par labu īpašniekam, un trokšņošana turpinās.
Saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datiem vairāk nekā 75 % Rīgas iedzīvotāju atbalsta priekšlikumu piešķirt Rīgas domei tiesības apturēt naktsklubu darbību, ja tā sistemātiski traucē iedzīvotāju mieru.