Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā galveno motivāciju palikt Jūrmalā G. Truksnis min nekustamā īpašuma nodokļa atlaides 70 procentu apmērā pašvaldības teritorijā deklarētajām personām. Jūrmalas mērs uzskata, ka līdzīgus instrumentus vajadzētu izmantot arī Rīgas pašvaldībai, jo tie nekropļo deklarēšanās likuma būtību, kas paredz, ka valsts iedzīvotāji deklarējoties norāda savu aktuālo dzīvesvietas adresi, vēsta LETA.

G. Truksnis norādīja, ka Jūrmalā tiek nodrošināti vairāki pakalpojumi, kuru saņēmēji netiek šķiroti pēc deklarētās dzīvesvietas, tostarp pilsētas sabiedrisko transportu bez maksas var izmantot skolēni, studenti un pensionāri un citas pasažieru kategorijas neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. Arī brīvpusdienas saņem visi piecus un sešus gadus vecie bērni, kā arī skolēni no 1. līdz 12. klasei neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. "Mums ir labākā sociālā sistēma valstī," uzskata Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs.

Jūrmalas mērs atzina, ka Rīgas domes lēmums diferencēt sabiedriskā transporta cenas, liekot Rīgā nedeklarētajiem iedzīvotājiem par transportu maksāt divreiz vairāk, jūrmalniekiem un pārējiem nerīdziniekiem nav patīkams, tomēr tas neesot arī nekas traģisks, jo pašvaldības palīdzības formas attiecināt tikai uz administratīvajā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem ir pieņemami un likums to pieļauj.

"Pašvaldība var tādā veidā rūpēties par saviem iedzīvotājiem, bet Rīga ir specifiska ar to, ka tā ir galvaspilsēta, kurā visiem ir darīšanas gribot negribot," piebilda G. Truksnis. 

Jūrmalas mērs pagaidām nekādus sadarbības piedāvājumus saistībā ar sabiedrisko transportu no Rīgas domes vēl nav saņēmis, taču viņš ar tādiem labprāt iepazītos un tos izvērtētu. Ja Rīga piedāvātu vienkārši kompensēt daļu Rīgas sabiedriskā transporta biļetes cenas, pēc G. Trukšņa domām, tas nebūtu adekvāti, jo iznākums tik un tā būtu tas pats – pašvaldības rīcībā esošie līdzekļi, kas paredzēti sociālajai sistēmai, teritorijas kopšanai, sakārtošanai un labiekārtošanai, samazinātos. "Cik garš, tik plats – īpašas jēgas no tā nebūtu," sacīja Jūrmalas mērs.

G. Truksnis ir skeptisks, ka Jūrmalas dome varētu sekot Siguldas piemēram un mēģināt šo jautājumu nokārtot bartera veidā. Piešķirt iebraukšanas maksas atlaides rīdziniekiem nebūtu iespējams, jo no oktobra līdz aprīlim iebraukšanas maksa jau tā ir atcelta, turklāt jāņem vērā, ka primāri iebraukšanas maksa ar Ministru kabineta noteikumiem 1996. gadā ieviesta, lai samazinātu transporta plūsmu cauri Jūrmalai un novirzītu to uz apvedceļiem.

Arī attiecībā uz sabiedrisko transportu šādas privilēģijas rīdziniekiem būtu sarežģīti ieviest, jo pasažieri, kas Jūrmalas sabiedrisko transportu izmanto bez maksas, jau tagad netiek šķiroti pēc deklarētās dzīvesvietas. "Iespējams, tāds variants varētu būt, bet potenciālo sadarbības modeli ir grūti vērtēt, jo neesam saņēmuši konkrētus priekšlikumus," norādīja G. Truksnis.

Jau ziņots, Rīgas domē 7. oktobrī apstiprināti grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos, kas paredz, ka no 1. janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās dubultā, proti, 84 santīmus jeb 1,20 eiro, kas atbilstot brauciena pašizmaksai. Pēc Rīgas domes teiktā, 1,20 eiro ir brauciena pašizmaksa, bet galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem tiks piemērota 50 procentu atlaide.

"Biļešu kari": Pierīga pret Rīgu