Viņi ir neapmierināti ar situāciju, taču amatpersonas taisnojas, ka pie normāla veloceliņa varētu tikt tikai pēc vairākiem gadiem, vēsta portāls "Tvnet.lv".
Riteņbraucējs Viesturs pauda kritiku par šo vietu: "Latvijā ceļu būvniekiem jāmaina izpratne un attieksme pret cilvēkiem, kuri ir "preces patērētāji".
Ceļš, ietve, apmale un visa cita infrastruktūra ir tāda pati prece kā televizors, tējkanna vai ziepes. Nez vai cilvēki mūsdienās būs gatavi pirkt televizoru bez pults vai bez iespējas pieslēgt tam antenu. Tējkannu, kura uzkarst līdz 100 grādiem, lietot bez roktura vai ziepes, kuras smērē. Tieši tāpat ir ar publisko infrastruktūru.
Maz domājot par gājējiem un riteņbraucējiem
Ceļu nozarē strādā tā, ka vismazāk tiek domāts par gājējiem un riteņbraucējiem. Nemaz nerunājot par māmiņām ar ratiņiem un invalīdiem. Ja auto vadītāji ir neapmierināti ar ceļu infrastruktūru, tad viņi nav redzējuši to, kas ir citiem satiksmes lietotājiem.
Velo un gājēju ceļi, kas beidzas nekurienē, ir ikdienišķa parādība. Tāpat tiem ir kāpnes vai stabi pa vidu. Tādēļ arī nav jābrīnās, ka riteņbraucēji brauc, kā pašiem drošāk, nevis tā, kā auto vadītājiem un pašiem riteņbraucējiem gribētos."
Viņš arī piebilda, ka ceļš zem tilta pavasarī pārplūst: "Tad nav ne kājām, ne velo, ne auto."
Ko saka pašvaldībā?
Sējas novada izpilddirektors Guntars Jākobsons paskaidroja, ka gājēju celiņš pēc tilta neturpinās, jo tur sākas pārāk stāva krauja.
Bet gājēji, pārgājuši pāri tiltam, var turpināt ceļu, izmantojot kāpnes. Pa tām var noiet lejā līdz upei un pa apakšu nokļūt līdz tilta otrai pusei. Tiesa, arī otrā pusē nav ierīkots normāls gājēju celiņš. Gājējiem un riteņbraucējiem jāsamierinās ar iemītu taciņu ceļa malā.
G. Jākobsons sacīja, ka pirms vairākiem gadiem, kad "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) organizēja pēdējos šā ceļa posma būvdarbus, pašvaldība uzstāja, ka jāierīko arī normāls gājēju celiņš. Taču naudas trūkuma dēļ šo prasību dzīvē neīstenoja.
Tagad pašvaldība cer, ka novads pie jauna gājēju celiņa varētu tikt tad, kad LVC būs īstenojusi nākamo šā ceļa atjaunošanas projektu. Sējas novada izpilddirektors gan nevarēja pateikt, kad tas varētu notikt.
Pēc G. Jākobsona teiktā, šo tiltu vairāk izmanto uz Vidzemi atbraukušie tūristi. Vietējie gājēji un riteņbraucēji šo ceļa posmu izmantojot salīdzinoši maz.
Vienlaikus novērots, ka daļai cilvēku ir slinkums otrā pusē iziet pa tilta apakšu, tie vienkārši skrien pāri ceļam. Satiksme šajā ceļa posmā ir diezgan intensīva, jo tas ir viens no valsts galvenajiem autoceļiem. Šis ceļš ir daudzu autobraucēju ikdienas maršruts starp Valmieru un Valku.
G. Jākobsons arī piebilda, ka šis tilts atrodas ārpus apdzīvotas vietas: gājēji tad parasti pārvietojas pa ceļa malu, nevis īpaši ierīkotiem gājēju celiņiem.
Situāciju skaidro LVC
Savukārt LVC sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Niedra pastāstīja, ka pēdējo reizi šajā ceļa posmā būvdarbus veica no 2006. līdz 2008. gadam, kad tika izbūvēts jauns tilts uz vecajiem balstiem. Būvniecība notika par valsts budžeta līdzekļiem – aptuveni 2,7 miljoniem latu.
Tajā laikā tika ieplānots, ka nākotnē pie tilta būs arī veloceliņš. Taču diemžēl šos plānus finansējuma trūkuma dēļ nebija iespējams realizēt.
Tagad speciālisti plāno, ka labvēlīgos apstākļos veloceliņu ceļa Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža 1,2. km varētu izbūvēt pēc vairākiem gadiem – nākamā plānošanas perioda (2014.–2020. g.) otrajā pusē.
