Grozījumi likumā paredz VAS "Latvijas Valsts ceļi" tiesības noteiktus – lielos stāvlaukumus pie valsts autoceļiem – iznomāt komersantiem, rīkojot izsoli. Turklāt, ja nomnieks tajos nodrošinās apsardzes pakalpojumus, tad tam būs tiesības iekasēt samaksu no kravas transporta lietotājiem par šo stāvlaukumu izmantošanu.
Satiksmes ministrija skaidro, ka patlaban pie valsts autoceļiem Latvijā atrodas 159 transportlīdzekļu stāvlaukumi un 60 atpūtas vietas, kas ir publiski un bez maksas pieejamas visiem ceļa lietotājiem. Tā kā no valsts budžeta līdzekļiem patlaban nav iespējams izdalīt finansējumu drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidošanai, taču vajadzība pēc tādiem ir pastāvīgi augoša, tiek piedāvāts nepieciešamo finansējumu rast, piesaistot komersantus. Drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidi rosina arī Eiropas Savienības Padomes 2010. gada 27. oktobrī pieņemtā rezolūcija, kā novērst un apkarot ar kravas autopārvadājumiem saistītus noziegumus un garantēt drošas kravas automobiļu stāvlaukumu teritorijas.
Paredzams, ka sākotnēji VAS "Latvijas Valsts ceļi" komersantiem varētu iznomāt četrus lielākos (ar platību virs 3000 kvadrātmetriem) valsts autoceļu sastāvā esošos stāvlaukumus. Viens no tiem būs arī uz Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte).
Ministrijā skaidro, ka komersantiem kravas transportlīdzekļiem paredzētajos stāvlaukumos būs tiesības piedāvāt ne vien apsardzes, bet arī citus pakalpojumus – ēdināšanu, naktsmītni, veikalu un citus, kā arī izveidot kravas transportlīdzekļiem piemērotu infrastruktūru, to apsaimniekot un uzturēt. Likumprojektā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks sniedzamo pakalpojumu minimālo līmeni. Vienlaikus pārvadātājiem, kas nevēlēsies izmantot maksas stāvlaukumu, būs iespēja tajā nebraukt un turpināt lietot bezmaksas stāvlaukumus, vēsta LETA.
Tā kā apsardzes pakalpojumu sniegšana, drošības pasākumu nodrošināšana, kravas transportlīdzekļiem piemērotas infrastruktūras izveide un citu pakalpojumu sniegšana ir komercdarbība, valstij nav tiesības iejaukties un ietekmēt maksas apmēru par minēto stāvlaukumu lietošanu, skaidro ministrijā. Valsts varētu tikai noteikt nomas maksu, ko tā iekasē no komersantiem, un aplēsts, ka tā veidotu 1164,84 latus gadā (no visiem četriem stāvlaukumiem kopā), kā arī nodrošināmo pakalpojumu minimālo līmeni. Lai izstrādātie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā.