Jau rakstījām, ka situācijā, ja ieceri apstiprinās, Saulkrastu pludmalē no tā nekas nemainīsies. Līdzīgi ir arī Carnikavā. "Mūsu novadā neviens zemesgabals, kas robežojas ar pludmales teritoriju, nepieder nevienai fiziskai vai juridiskai personai, tātad Carnikavas piekrastes teritorijā nav privātīpašnieku. Jūras piekraste ir pieejama visiem," skaidro iestādes "Carnikavas novada dome" vadītājs Imants Pastors.
Jautājums aktualizējās, jo pašlaik ir piejūras teritorijas, kuras neatrodas privātīpašnieku rokās, kā tas ir, piemēram, Jūrmalā. Piemēram, augusta sākumā LPS pārstāvji piedalījās Ministru kabineta komitejas sēdē, kurā izskatīja grozījumus Zemes pārvaldības likumā. Tajā tika uzklausīti iebildumi saistībā ar grozījumiem par jūras piekrastes īpašumtiesībām. LPS uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības rosinātie grozījumi Civillikumā, kā arī atsevišķas likumprojekta "Zemes pārvaldības likums" normas, ir absolūtā pretrunā ar valstiskajām interesēm, kas pašlaik ir nostiprinātas Civillikumā, – nodrošināt, ka visa jūras piekraste līdz tai vietai, kuru sasniedz (nākotnē sasniegs, ņemot vērā erozijas procesus) jūras augstākās bangas, ir visu Latvijas Republikas pilsoņu īpašums, nevis atsevišķa indivīda īpašums.
Tā kā piekrastes josla ir publiskie ūdeņi, kas vienlaikus nevar atrasties gan valsts īpašumā, gan privātīpašumā, tad LPS ierosina noteikt izmaiņas likumdošanā, ka "jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas." Pašvaldību savienībā portālam "Apriņķis.lv" skaidro, ka situācijā, ja šī norma stātos spēkā, tad atsevišķas piejūras teritorijas vairs nevarētu nonākt privātīpašnieku rokās, kā tas ir līdz šim.
Tas savukārt ļautu izvairīties no tādiem gadījumiem kā strīds par Majoru glābšanas staciju, ko Administratīvā apgabaltiesa apelācijas kārtībā skatīs tikai 2014. gada 20. oktobrī. Tā pamatā Administratīvās rajona tiesas lēmums, ka Jūrmalas domes 2011. gada 11. augustā pieņemtais lēmums atsavināt Majoru glābšanas staciju un zemesgabalu zem tās, pārdodot īpašumu izsolē, ir prettiesisks. Pieteikumu pret Jūrmalas pilsētas pašvaldību par Majoru glābšanas stacijas privatizāciju tiesā iesniedza Jūrmalas aizsardzības birojs.
Pašlaik glābšanas stacija atrodas uzņēmumam "Shwartz" daļēji piederoša zemesgabala, tādēļ šai firmai uz to bija pirmpirkuma tiesības. "Shwartz" pieder diviem turīgiem krievu izcelsmes uzņēmējiem – Sergejam un Aleksandram Osokiniem. Vienīgais īpašuma apgrūtinājums ir prasība 100 kvadrātmetros no īpašuma nodrošināt glābšanas stacijas funkcijas.