Tauvas josla gar privāto ūdeņu krastiem ir četri metri, gar pārējiem ūdeņiem – 10, gar jūru – 20 metru. Šo teritoriju bez maksas drīkst izmantot kājāmgājēji, zivju resursu un ūdeņu uzraugi, vides aizsardzības speciālisti un tie, kas gādā par ugunsdrošību.
Kā zināms, daudzi, kuru zemes īpašums ir pie ūdeņiem, brīvu piekļuvi krastam tauvas joslas platumā nenodrošina, nožogojumu celšanu pamatojot galvenokārt ar cīņu pret teritorijas piegružošanu. Pārmaiņu iniciatori ierosina papildināt Aizsargjoslu likuma 37. pantu ar punktu: «Apdzīvotās vietās vietējā pašvaldība nodrošina tauvas joslas brīvu un drošu lietošanu, kā arī vides aizsardzībai organizē sanitāro apkopi.»
«Nekas nav mainījies, tieši otrādi – situācija pasliktinājusies,» stāvokli pēdējos 10 gados vērtē biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Arturs Priede. Viņš uzsver: daudzas pašvaldības nav ieinteresētas cīnīties pret šķēršļiem tauvas joslā un, pat ja to vēlas, nespēj. «Tas, kas pašlaik notiek pašvaldībās gan izpildvaras, gan tiesu varas līmenī, ir katastrofa. Vienkāršs iedzīvotājs nevar pašvaldību uzvarēt tiesā vai atrast taisnību ministrijā, jo pašvaldība ir autonoma varas struktūra, un pagastveči to mēdz izmantot savtīgos nolūkos,» atzīst A. Priede un piebilst: «labās pašvaldības», kas cīnās par brīvu tauvas joslu, var piedzīvot situāciju, kad zemes īpašnieks samaksā sodu, bet apstrīd izpildrakstu, apgalvojot, ka ūdenstilpes krastā uzcelts cits žogs – nevis tas, ko dokumentā prasīts nojaukt.
«Tauvas joslā jāstrādā principam, kāds ir ceļu satiksmē. Ja Brīvības ielas vidū jūs noliktu automašīnu, ierīkotu apstādījumus vai uzceltu žogu, neviens ar jums netiesātos trīs gadus. Tauvas josla ir tāda pati publiska teritorija kā iela, trotuārs, un pašvaldībām jādod jauni «instrumenti». Kaut vai katru dienu varētu apstaigāt piekrasti un, kur nepieciešams, nojaukt žogu, izravēt apstādījumus, aizbērt grāvi,» A. Priede ir pārliecināts: papildinājums likumā ļaus un liks pašvaldībām rīkoties ātrāk un enerģiskāk.
Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka gan piebilst: «Problēmu nevar atrisināt ar vienu teikumu,» un droši vien būs nepieciešamas izmaiņas arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Civillikumā.
«Jurisprudencē ir tā: jo vairāk mēģinām regulēt, jo biežāk atrodas spraudziņas, pa kurām likumu apiet,» paužot atzinību aktīvistiem un prieku par viņu paveikto, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne («Vienotība») par jauno ierosinājumu tomēr izsakās atturīgi, norādot: «Galvenais ir nevis tiesiskā regulējuma vaina, bet likuma piemērošanas vaina.»