02.03.2012 09:40

Salaspils mērs: Goda jautājums – nosiltināt četras izglītības iestādes

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Salaspils novada Domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars: «Celtniecības buma laikā novadā strauji palielinājās privātmāju skaits. Labāk, lai cilvēki [no laukiem] pārceļas uz Rīgu vai Pierīgu, nevis ārpus Latvijas.» Salaspils novada Domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars: «Celtniecības buma laikā novadā strauji palielinājās privātmāju skaits. Labāk, lai cilvēki [no laukiem] pārceļas uz Rīgu vai Pierīgu, nevis ārpus Latvijas.» Krišjānis Grantiņš

Salaspils novada Domes 2012. gada prioritāte ir izpildīt ieilgušos projektus, pabeidzot siltināšanu četrās izglītības iestādēs – bērnudārzos «Ritenītis», «Atvasīte», «Saulīte» un Salaspils 2. vidusskolā, atzīst pašvaldības vadītājs Raimonds Čudars.

«Siltināšanu iesākām jau pērn, bet bija ļoti būtiskas problēmas ar celtniecības firmu, kas uzņēmās izpildīt, bet tā arī tos nerealizēja. Tas ir mūsu goda jautājums – šos projektus novest līdz plānotajam rezultātam,» skaidro R. Čudars.


Kodolreaktors atdzims
Salaspils mērs stāsta, ka vienmēr viena no novada attīstības prioritātēm bijusi iespēja rast vietu jaunām inovācijām un tehnoloģijām. «Man ir prieks, ka Salaspils novada vārds lielākoties asociējas ar zinātni.» Salaspilī vietu raduši Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas un Fizikas institūti, Rīgas Tehniskās universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts, kā arī Mežzinātnes institūts «Silava».

Savukārt kodolreaktors pašreiz ir miera stāvoklī, jo 1998. gadā tā darbība tika apturēta, taču kompleksa telpās LU speciālisti plāno realizēt tā saukto ciklotrona projektu. Ciklotrona projekts palīdzētu ārstēt vēzi, jo zinātnieki radītu radioaktīvus izotopus, kuri pēc ievadīšanas cilvēka organismā varētu noteikt bojātos orgānus. Kad tas paveikts, radioaktīvie elementi dažu stundu laikā sabruktu un cilvēkam nebūtu kaitīgi.

Latvieši - tikai 45%
Salaspilī 55% iedzīvotāju nav etniskie latvieši. «Tas saistās ar imigrācijas politiku 60. un 70. gados. Pašvaldībai tas ļoti liek sabalansēt intereses, un, manuprāt, mēs to veiksmīgi darām,» uzskata Salaspils novada mērs.

Salaspils novads ir strauji augošs novads, jo pēdējo trīs gadu laikā reģistrēto iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 2000 un sasniedzis 23 000. R. Čudars pieļauj, ka reālais iedzīvotāju skaits novadā ir vēl lielāks. «Salaspilī ir ļoti laba transporta infrastruktūra. Mūsu teritorijā ir pat četras dzelzceļa stacijas,» viņš atzīmē.

Pierīgas pašvaldībām budžets krīzes laikā tik drastiski netika ietekmēts kā citiem novadiem, lai gan 2009. gada otrajā pusē arī Salaspils novada Dome bija spiesta ļoti samazināt izdevumu daļu. «Ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu, budžeta situācija ir pietiekami stabila. Bet lielāks iedzīvotāju skaits prasa arī lielākus izdevumus, piemēram, vajadzīgi bērnudārzi. Pirms diviem gadiem man šķita, ka visiem novadā reģistrētajiem bērniem bērnudārzā  vietas pietiks, bet 2011. gada otrajā pusē bijām spiesti ieviest atbalstu programmu tiem vecākiem, kuri savus bērnus ved privātajos dārziņos,» skaidro R. Čudars.

Taps sporta halle

Salaspils mērs informē, ka pašreiz ir izstrādāts sporta halles tehniskais projekts un šā gada laikā sākšoties celtniecība, piebilstot, ka tā varētu ilgt divus gadus. Izmaksas būšot aptveramas, taču konkrētu summu viņš nenosauc: «Līdz šim Salaspilī bijusi veca kolhozu laiku sporta zāle, un sporta zāles, kuras atrodas Salaspils 1. vidusskolā un Salaspils 2. vidusskolā, bet tās ir morāli novecojušas. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc vietas, kur sportot brīvajā laikā, ir liels.»

«Jāpiebilst, ka Salaspils bērnu sporta skolas noslodze ir diez gan liela, piemēram, ja grib kāds no malas uzspēlēt futbolu, tad vienīgais brīvais laiks ir deviņos vakarā,» skaidro Salaspils mērs.

Turpinās darbi pie dzelzceļa
Pašlaik gājēju pāreja pie Salaspils stacijas nobruģēta un gājēji var drošāk šķērsot dzelzceļu. Krustojuma labiekārtošanu plānots turpināt pavasarī. Viens no teorētiskajiem projektiem, ko pašvaldība pirms daudziem gadiem pētīja un pat izstrādāja projektu, ir tunelis.

«Tas ir finansiāli liels ieguldījums – aptuveni 3–4 miljoni latu. Mēs arī attīstības programmā definējām, ka esam gatavi šo jautājumu virzīt, bet tam ir nepieciešams līdzfinansējums no Eiropas Savienības fondiem,» skaidro Salaspils novada Domes priekšsēdētājs.

Viņš arī precizē, ka Salaspils pašvaldības kopējais budžets ir aptuveni 13 miljoni latu, no kura lielākā daļa tiek novirzīti izglītībai, savukārt infrastruktūrai aptuveni – 3–4 miljoni. «Šogad ceļa infrastruktūrā plānojam ieguldīt 1,2 miljonus latu. Nevaram visu ceļu fondu naudu novirzīt tikai tunelim un aizmirst par ikdiena darbiem, jo Salaspilī vēl līdz galam nav attīstīts ielu tīkls, ņemot vērā privātmāju skaita palielināšanos. Protams, grantētie ceļi tiek uzturēti, bet tie neatbilst pilsētas infrastruktūras līmenim,» skaidro R. Čudars. Viena no svarīgākajām šī gada prioritātēm būšot Budas kalna ielas infrastruktūra.