Mālpils nav guļamrajons
Mālpils pašvaldības vadītājs akcentē, ka Mālpils nav galvaspilsētas guļamrajons. «Stereotipu veido termins «Pierīga». Protams, no Mālpils novada cilvēki brauc uz Rīgu strādāt. Agrāk visi strādāja Mālpilī, te pat trūka darba roku, bet mūsdienās situācija ir mainījusies,» skaidro priekšsēdētājs.
A. Lielmežs norāda, ka Mālpils novads ir labvēlīga vide uzņēmējdarbībai: «Nekad neesmu mainījis savu viedokli un uzskatu, ka vissvarīgākais uzņēmējdarbības virziens ir zeme, jo tā ir cilvēku barotāja, darba devēja. Otrs virziens, ko varētu attīstīt, ir mežsaimniecība, jo Mālpils novadā aptuveni 50 procenti ir meži – dabas veltes, derīgie izrakteņi, piemēram, kūdra, saldūdens ieži, smilts, grants.»
Viņš arī informē, ka Mālpils novadā pašreiz tiek attīstīta kūdras purva ieguve, kā arī grants un smilts ieguve. Vēl tiek plānota ģipškartona rūpnīcas izveide. «Varētu ļoti daudz ko iegūt no lauksaimnieciskās ražošanas, pārstrādes, taču tā paaudze jau ir stipri novecojusi, un jaunos cilvēkus iesaistīt lauku darbos ir grūti, ja vienīgi šī īpašība, ka nebaidās no sūra, grūta lauku darba, nav iemantota jau no paaudzes paaudzē. Tā ir visas Eiropas lauksaimnieku problēma. Par zemnieku novecošanās problēmu tiek plaši diskutēts arī Eiropas Savienības reģionu komitejā, jo statistikas dati liecina, ka vidējais lauksaimnieks ir jau tuvu pie pensijas vecuma un gados jaunie nevēlas strādāt,» smagi nopūšas Mālpils mērs.
Pašvaldībai nav tādu spēcīgu instrumentu, ar kuriem varētu atbalstīt uzņēmējdarbību vai radīt jaunus uzņēmumus. «Iespēju robežās palīdzam uzņēmumiem,» bilst mērs. Piemēram, mirklī, kad kokapstrādes uzņēmums «Laiko» pārtraucis darbību un aptuveni 300 strādnieku palikuši bez darba, pašvaldība iesaistījusies pārrunās ar uzņēmuma īpašniekiem, lai viņi uzticas vietējiem darbiniekiem, kuri ir šīs vietas patrioti.
Pašreiz uzņēmums atsācis darbību un tajā strādā aptuveni 100 darbinieku.
Siltāks gads
Viens no Mālpils novada Domes šā gada plāniem ir turpināt energoefektivitātes pasākumus, piemēram, nosiltināt Mālpils vidusskolu. 2010. gadā Dome realizēja energoefektivitātes uzlabošanas projektu pirmsskolas izglītības iestādei «Māllēpīte», bet 2011. gadā – Mālpils profesionālajai vidusskolai. «Nebūtu jau slikti pierunāt kādus daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājus, lai nosiltina māju, bet diemžēl cilvēkiem nav resursu, un par kredītiem neviens neko nevēlas dzirdēt. Šī 30–40 % ekonomija, kas noteiktu būtu, pašreiz viņiem vēl ir tikai tāls sapnis,» domīgi nosaka Domes priekšsēdētājs.
Viņš arī norāda, ka labprāt par pašvaldības līdzekļiem vēlētos izveidot koģenerācijas staciju. «Diemžēl tam ir nepieciešami ļoti lieli finanšu līdzekļi, kuru pašvaldībai pašreiz nav. Kā arī valstī joprojām nav izvēlēta attīstības banka, līdz ar to pašvaldības var aizņemties, tikai realizējot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Mēs gribēdami nevaram tikai par saviem līdzekļiem izveidot šādu staciju. Piemēram, Norvēģijā lielākajai daļai pašvaldību pieder elektroenerģijas ražošanas stacijas, no kurām viņi gūst peļņu, ko var novirzīt iedzīvotāju labklājības celšanai,» skaidro A. Lielmežs.