31.07.2013 11:36

Par ekskluzīvās pludmales zonas un glābšanas stacijas pārdošanu krievu uzņēmējiem turpinās tiesāties pēc gada

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Par ekskluzīvās pludmales zonas un glābšanas stacijas pārdošanu krievu uzņēmējiem turpinās tiesāties pēc gada ekrānuzņēmums no LTV Ziņu dienesta video materiāla

Administratīvā apgabaltiesa apelācijas kārtībā tikai nākamā gada rudenī skatīs strīdu par Majoru glābšanas stacijas un zemesgabala zem tās atsavināšanu.

Lieta tiks skatīta rakstveidā, raksta LETA pēc apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdzes Līgas Trubiņas sniegtās informācijas. Kā ziņots, Administratīvā rajona rajona tiesa par prettiesisku atzina Jūrmalas domes 2011. gada 11. augustā pieņemto lēmumu atsavināt Majoru glābšanas staciju un zemesgabalu zem tās, pārdodot īpašumu izsolē.

Pieteikumu pret Jūrmalas pilsētas pašvaldību par Majoru glābšanas stacijas privatizāciju tiesā iesniedza Jūrmalas aizsardzības birojs (JAB).

Kā ziņots, lēmumu par būves un zemesgabala Jūrmalā, Pilsoņu ielā 2, atsavināšanu Jūrmalas dome pieņēma 2011. gada 11. augustā, bet tā paša gada 15. decembrī pieņemts lēmums par ēkas un zemesgabala 48/100 domājamo daļu pārdošanu. Tā paša gada decembrī JAB vērsās pie Jūrmalas mēra Gata Trukšņa, aicinot neparakstīt lēmumu par Majoru glābšanas stacijas pārdošanu SIA "Shwartz" par 215 000 latu.

Strīda zemes gabals atrodas Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpas aizsargjoslā, kas tam paredz īpašu aizsardzības līmeni. Zemesgabals un glābšanas stacija saskaņā ar domes lēmumu par 215 000 latu pārdoti "Shwartz". JAB uzskata, ka tā ir pārāk maza summa par zemesgabalu, kas atrodas vien dažu metru attālumā no pludmales.

Īpašums atrodas uz privātpersonai – "Shwartz" – daļēji piederoša zemesgabala, tādēļ šai firmai uz to bija pirmpirkuma tiesības. "Shwartz" pieder diviem turīgiem krievu izcelsmes uzņēmējiem – Sergejam un Aleksandram Osokiniem. Vienīgais īpašuma apgrūtinājums ir prasība 100 kvadrātmetros no īpašuma nodrošināt glābšanas stacijas funkcijas.

Daļa no 1337 kvadrātmetrus lielā zemesgabala kāpu aizsargjoslā tika nodota privatizācijai jau 2000. gada decembrī. Jau tobrīd 52/100 domājamās daļas īpašuma nonāca privātās rokās, pašvaldības īpašumā paliekot 48/100 domājamām daļām. Tā paša gada beigās par zemesgabala īpašnieci privatizācijas ceļā kļuva AS "Fēnikss", pašvaldībai samaksājot 17 754 latus. Jau pēc dažām dienām maiņas līguma rezultātā zemesgabals nonāca kādas privātpersonas īpašumā.

Desmit gadu laikā nomainot trīs īpašniekus, zemesgabalu 2009. gada decembrī par 210 841 latu iegādājusies "Shwartz", liecina zemesgrāmatas dati. "Shwartz" tikai divus mēnešus pirms darījuma dibinājusi kāda Kiprā reģistrēta ofšorkompānija "Lindo Express Limited", rāda "Lursoft" dati. 2010. gada jūnijā "Shwartz" pārgājusi Osokinu īpašumā. 2011. gada 7. februārī zemesgabalam nostiprināta 456 823 latu hipotēka par labu "Aizkraukles bankai". Tiesa, šī hipotēka ierakstīta arī citam nekustamajam īpašumam Rīgā.

Administratīvā rajona tiesa savā spriedumā norādījusi, ka domes lēmums ir pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu, kas noteic, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē cita starpā aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem būves, ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā.

Minētā tiesību norma ierobežo rīcību ar valsts īpašumā esošu zemi, kas atrodas krasta kāpu aizsargjoslā, proti, likumdevējs ir noteicis tās atsavināšanas aizliegumu. Minētais aizliegums neierobežo tikai to personu tiesības, kurām likumos noteiktos gadījumos ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem viņām piederošas ēkas.

Attiecībā uz apbūvētu zemes gabalu, kas atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, ja ēka vai būve pieder valstij, likumdevējs šādu izņēmumu nav paredzējis, respektīvi, valstij piederoša apbūvēta zeme krasta kāpu aizsargjoslā nav atsavināma, ja uz minētās zemes esošā ēka vai būve pieder valstij. Tā kā Majoru glābšanas stacija Pilsoņu ielā 2 atsavināšanas brīdī bija pašvaldības īpašums, tiesa konstatējusi, ka zemesgabala atsavināšana notikusi prettiesiski.

Ņemot vērā, ka domes lēmums jau ir stājies spēkā un ir izpildīts – īpašuma tiesības zemesgrāmatā nostiprinātas uz SIA "Shwartz" vārda un uzņēmums pašvaldībai par pirkumu jau ir samaksājis –, tiesa atzīst, ka tā atcelšana vairs nav iespējama, bet ir iespējama tā tiesiskuma izvērtēšana.

Iepriekš:
Jūrmalā turpinās tiesāties par krievu uzņēmējiem pārdoto zemi ar Majoru glābšanas staciju