Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Lielās Talkas diena visā Latvijā norisināsies 21. aprīlī, un šogad tās uzmanības centrā ir ūdens. «Lai pēc iespējas veiksmīgāk realizētu izvirzītos uzdevumus, Talkas komanda kopā ar laivotājiem, makšķerniekiem un citiem interesentiem 12. un 26. februārī veica attīrīšanas darbus Lojas upē,» pastāstīja Lielās Talkas «Ūdenstilpņu sakopšanas programmas» vadītājs Viesturs Silenieks.

Viņš arī informē, ka «gan pirmajā talkā, kas notika aptuveni mīnuss 20 grādu temperatūrā, gan otrajā kopā piedalījās aptuveni 40 cilvēku, kuri attīrīja upi no sakritušajiem kokiem, zariem un citiem aizsprostojumiem.»

Lielās Talkas orgkomiteja izlēma, ka šogad akcentu liks uz mazajām Latvijas upēm. «Pirmkārt, tās ir kopšanai drošas, jo lielākoties ūdens tur ir līdz potītēm un nedaudz augstāk. Otrkārt, ja upe ir aizaugusi, tā nav aktuāla laivotājiem, zvejniekiem. Tāpēc, sakopjot upi, ļoti ceram, ka attīstīsies laivu tūrisms – telšu vietas, lauku mājas, laivu maršruti. Turklāt, attīrot upi no kokiem, mūsuprāt, samazinās maluzvejniecība, jo nebūs vairāk sakritušo koku, starp kuriem izlikt tīklus,» paskaidro V. Silenieks.

Lielās Talkas pārstāvis skaidro, ka Lojas upe tika izvēlēta četru iemeslu pēc. «Pirmkārt, Loja ir ļoti skaista un acij baudāma upe. Otrkārt, tās ģeogrāfiskais novietojums, jo mēs, aktīvisti, lielākā daļa esam rīdzinieki. Treškārt, šī nav dziļa upe, tāpēc to ir viegli tīrīt. Ceturtkārt, Sējas novada Dome ir ļoti pretimnākoša un atbalsta šo projektu,» uzsver Lielās Talkas «Ūdenstilpņu sakopšanas programmas» vadītājs.

«Sākotnēji izvēlējāmies konkrētu Lojas upes posmu, kuru attīrīt. Pirmajā talkā sadalījāmies divās grupās, un katrs no sava posma gala nācām viens otram pretī, bet diemžēl nesatikāmies, un vidus palika neiztīrīts. Tāpēc svētdien, 26. februārī, sakopām atlikušo daļu. Bet Lojas upei ir vēl pāris posmi, kurus nepieciešams satīrīt. Pašlaik visiem aktīvistiem ir doma satikties pēc divām nedēļām un sakopt vēl upes posmu Murjāņos pie šosejas,» precizē V. Silenieks.

Talkas dienā tika sazāģēti sakritušie koki un atstāti uz ledus, lai pavasarī straume tos varētu aiznest tālāk. «Nav mūsu spēkos lielu, sapuvušu alksni, egli vai bērzu izcelt no ūdens. Dzīvos kokus nezāģējām, vienīgi, ja tas bija nolūzis vai iegūlies upē, un aiz tā sakrājušies vēl daži koki. Uzskatām, ka upi nevajag pārvērst par auto maģistrāli, vajag atstāt arī kādu noliekušos koku pāri tai,» saka Lielās Talkas pārstāvis.