Piemēram, Saulkrastu novada teritorijā ar ūdens motocikliem vai motorlaivām drīkst pārvietoties tikai Rīgas jūras līcī. Savukārt ierobežojumi ir tikai apzīmētās peldvietās – "Centrs" un "Rūķītis". "Ja kuģošanas līdzekli, kas aprīkots ar motoru, nolaiž ūdenī apzīmētās peldvietās vai to tuvumā, uz kuģošanai atļauto rajonu to jānogādā ar izslēgtu motoru, piemēram, airējot vai pārvietojoties ar minimālu ātrumu un maksimālu piesardzību, ja tehniski to nevar pārvietot ar izslēgtu motoru. Galvenais mērķis šādai rīcībai ir neapdraudēt peldētājus," norāda Saulkrastu novada pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kalniņš.
Viņš arī zina teikt, ka peldvietā vai tās tuvumā kuģošanas līdzeklis drīkst stāvēt tikai ar izslēgtu motoru. Pārējā teritorijā var braukt, ievērojot 2005. gada 1. marta Ministru kabineta noteikumos nr. 158 ("Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos") noteiktās prasības. Tāpat jāievēro 1997. gada likuma "Aizsargjoslu likums" 36. panta trešās daļas 6. punktā noteiktās prasības, proti, ka ir aizliegts ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā.
Līdzīga situācija ir arī Carnikavā, kur atrodas dabas parks "Piejūra", tādējādi teritorijā ir saistoši noteikumi, kas aizliedz pārvietoties ar motorlaivām un airu laivām, izmantojot motoru, Dienvidu Garezerā, Vidējā Garezerā, Ziemeļu Garezerā un Ummja ezerā. "Carnikavas novada teritorijā nav izveidotas oficiālas peldvietas, tādējādi arī nav izdoti saistošie noteikumi par ūdenstilpju lietošanu un atpūtnieku zonu sadalījumu," teic Carnikavas novada domes preses sekretāre Sandra Baltruka.
Iepriekš:
Stopiņos peldētāji un ūdensmotociklisti nevar sadalīt karjeru; Babītē viss vienkāršāk (+ video)
Ropažos iespēja netraucēti līdzpastāvēt makšķerniekiem, peldētājiem un ūdens sportistiem