Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati liecina, ka 2012. gadā starptautiskās migrācijas saldo visā valstī bija negatīvs, proti, par 11 860 cilvēkiem vairāk no šejienes aizbrauca nekā atbrauca. Emigrējušo skaits visā valstī bija 25 163, bet imigrējušo ir uz pusi mazāks – 13 303.
Tāda pati likumsakarība ir novērojama arī Pierīgas reģionā. Pērn uz novadiem ap galvaspilsētu pārcēlās dzīvot 2262 cilvēki, bet no tiem projām devās krietni vien lielāks pulciņš, proti, 3818. Līdz ar to migrācijas saldo ir negatīvs arī Pierīgā, jo prom devušies par 1556 cilvēkiem vairāk nekā atbraukuši.
Piebilstams, ka no kopējā iedzīvotāju skaita, kuri iebrauca Latvijā, 41 % bija sievietes un 59 % vīrieši. Puse no iebraucējiem bija vecumā no 20 līdz 39 gadiem (49,8 % vīriešu un 50 % sieviešu). No kopējā imigrantu skaita 83,7 % bija darbspējas vecumā (15–61 gads). Dati liecina, ka imigranti ieradās galvenokārt no Eiropas Savienības valstīm, proti, 54,9 % un uz pusi mazāk no Krievijas – 22,6 %.
Savukārt kopējā emigrantu skaitā 2012. gadā vīriešu un sieviešu īpatsvars ir gandrīz vienāds – attiecīgi 49,8 % un 50,2 %. Vairāk nekā puse emigrējušo iedzīvotāju ir vecumā no 20 līdz 39 gadiem (52,6 % vīriešu un 50,4 % sieviešu). Lielākā daļa – 66,5 % – emigrējušo sieviešu bija reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi). No kopējā emigrantu skaita 11,1 tūkstotis jeb 44,1 % bija latvieši (0,9 % no latviešu skaita 2012. gada sākumā) un 8,9 tūkstoši jeb 35,3 % krievi (1,6 % no krievu skaita 2012. gada sākumā).
Kā liecina apkopotā informācija, darbspējas vecumā emigranti bija 1,8 reizes vairāk nekā imigranti. Kopējās emigrantu plūsmas analīze liecina, ka 2012. gadā katrs trešais no tiem bija rīdzinieks. Aprēķinot emigrantu īpatsvaru no konkrētā reģionā dzīvojošo skaita, visvairāk izbrauca no Kurzemes un Latgales reģioniem – 1,4 %, vismazāk no Pierīgas – 1 % iedzīvotāju.
Pierīgas kontekstā noteikti jāpiemin vēl kāda nozīmīga tendence, proti, divu gadu laikā šajā reģionā iedzīvotāju skaits ir palielinājies. Tajā cilvēku īpatsvars Latvijas iedzīvotāju kopskaitā mainījies no 17,9 % 2011. gada sākumā līdz 18,3 % šā gada sākumā, bet salīdzinoši Latgales reģionā šis rādītājs samazinājās attiecīgi no 14,7 % līdz 14,4 %.