"Atgriežoties pie trīs gadus veciem notikumiem, jāatceras, ka toreiz uzsākām daudzus novada sakopšanas darbus. Likās neloģiski, ka no iedzīvotājiem prasījām to, ko paši nedarījām. Tuvākajās kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, ciemati bija un arī tagad ir rūpīgi izpļauti un sakopti. Uzskatīju un uzskatu, ka arī mēs to varam. Carnikava lepojas ar Ojāra Vācieša vārdu. Tajā pašā laikā viņa vārdā nosauktās ciemata galvenās ielas malās auga milzīgas nezāles, bet krūmi grāvjos jau bija izauguši par kokiem. Taču tiešie darba izpildītāji bija tiktāl saraduši ar esošo situāciju, ka darbu izpilde bija jāizcīna kā smaga cīņa soli pa solim, jo man nesaprotamu iemeslu dēļ novada pašvaldības dārznieces vadībā tika strādāts demonstratīvi pavirši."
R. Garenčiks stāsta, ka toreiz pirms kārtējiem novada svētkiem, kad bija paredzēts novirzīt tranzīta transporta kustību pa mazajām ieliņām un tāpēc bija nepieciešams apzāģēt zemu augošos koku zarus, atkal vairākkārtīgi darbs bija jāpārdara, un cīņa par rezultātu beigusies ar to, ka "nenoturējos un pateicu dārzniecei kādu skarbāku vārdu". "Vēlāk atvainojos un nožēloju pārsteidzīgo soli. Otra situācija bija turpinājums pirmajai," turpina izpilddirektors. "Ļoti karstas vasaras dienas rītā, apmeklētāju pieņemšanas dienā, runāju ar kādu iedzīvotāju pa telefonu, kad pie mana atvērtā pirmā stāva loga atskanēja apdullinošs trimmera saceltais troksnis. Izrādās, strādnieks bija sācis pļaut. Tādā skaļumā nevarēju neko dzirdēt un pastrādāt. Noliku klausuli, izgāju ārā un, pieskaroties pie pleca, jo citādāk viņš ar uzvilktajām darba austiņām un masku neko nevarēja dzirdēt, palūdzu, lai uz kādu laiku darbu pārtrauc vai iet pļaut kaut kur tālāk. Strādnieks tikai pateica "jā" un aizgāja. Pēc brīža kabinetā strauji ienāca strādnieka priekšnieks un reizē arī domes deputāts Pjotrs Špakovs, kurš pavēlnieciskā tonī paziņoja, ka man nav tiesību darbā norīkotajam strādniekam dot citus rīkojumus. Asi atbildēju, lai netraucē strādāt."
Pēc tā uzreiz tapis pieprasījums atbrīvot R. Garenčiku no darba, ko jau pēc divām dienām izskatīja ārkārtas domes sēdē. Deputāti piedāvājuši vēl divus priekšlikumus – virzīt jautājumu uz ētikas komisiju vai dot pārbaudes laiku. Par izpilddirektora atlaišanu no klātesošajiem 12 deputātiem nobalsojuši seši, pieci bijuši pret un viens atturējies. Līdz ar to tika paziņots, ka lēmums par atlaišanu ir pieņemts. Taču deputāti, atbilstoši likumdošanai, neievērojuši to, ka, lai apstiprinātu šādu lēmumprojektu, jānobalso vairāk nekā pusei sasaukuma.
Tādēļ jau pēc divām nedēļām tika sasaukta nākamā domes sēde, kurā atkal tika iekļauts jautājums par R. Garenčika atlaišanu, kam šoreiz bija "piešūti" klāt daudzi it kā neizpildīti darbi un kam pieticis kvorums lēmuma pieņemšanai. Reizē no domes priekšsēdētāja vietnieka pienākumiem tika atbrīvots R. Garenčika pārstāvētās partijas "Demokrāti.lv" biedrs un domes deputāts Imants Krastiņš.
"Tā bija politiska izrēķināšanās," uzskata R. Garenčiks. "Zīmīgi, ka pēc tam domes priekšsēdētāja [Daiga Jurēvica] centās noliegt iepriekšējās, ārkārtas, notikušās domes sēdes faktu – "tā esot bijusi tāda apspriešanās". Un tikai nākamās domes sēdes laikā šis jautājums tika izskatīts, balsojot, ka tomēr tāda sēde notikusi.
Pēc tā no amata atbrīvotais izpilddirektors atlaišanu apstrīdēja tiesā: "Uzskatīju, ka tā nevar rīkoties – lemt vienu jautājumu tik ilgi, kamēr panāk savu. Pirmās divas tiesu instances praktiski uzklausīja tikai pašvaldības argumentus. Brīdi nodomāju, ka pret valsti cīnīties ir bezjēdzīgi. Rokas jau daļēji bija nolaidušās, uz taisnību augstākās instancēs arī īpaši necerēju. Taču, tā kā esmu sportists, vienmēr cīnos līdz galam un no distances nenoeju, un tas palīdzēja. Arī ģimene un citi līdzcilvēki mudinājuši nepadoties un turpināt cīņu. Tas deva panākumus, jo Augstākās Tiesas Senāts paplašinātā sastāvā šo jautājumu atrisināja pēc būtības un atgrieza pārskatīšanai. Sportā ienaidnieku nav, ir tikai konkurenti un reizē labi draugi," rezumē amatā atjaunotais izpilddirektors, kurš teic, ka pēc ilgās tiesāšanās ir gatavs atgriezties pašvaldībā, lai turpinātu strādāt.
Arī Carnikavas domes deputāts Imants Krastiņš (šajā sasaukumā ievēlēts no "Reģionu alianses") uzskata, ka "Augstākās tiesas Senāta lēmums apliecina, ka šis bijis politiski motivēts lēmums no pašvaldības vadības puses". Toreiz "Demokrāti.lv" bija visplašāk pārstāvētais politiskais spēks domē (pieci deputātu mandāti), savukārt toreizējās un arī pašreizējās domes priekšsēdētājas Daigas Jurēvicas "Latvijas Zemnieku savienībai" bija trīs vietas. Tā kā abas partijas veidoja domes koalīciju, tika noslēgta vienošanās par abu sadarbību un ka divus gadus pašvaldību vadīs D. Jurēvica, otru termiņa pusi – I. Krastiņš.
"Raimonda Garenčika atstādināšana no amata manā skatījumā bija tikai viena no epizodēm pozīcijas maiņas plānā, tostarp arī viņam "piesietā" necenzēto vārdu lietošana" teic I. Krastiņš. Viņš skaidro, ka notikumi ar R. Garenčika lietu risinājušies laikā, kad drīzumā bija paredzēta domes priekšsēdētāja rotācija, amatā stājoties "Demokrāti.lv" pārstāvim. Piebilstams, ka izpilddirektors pirms tam vēlēšanās arī bija balotējies no šīs partijas saraksta, taču domē kā deputāts neiekļuva.
"Iniciēt viņa atlaišanu varēja ar jebkāda iemesla piemeklēšanu," spriež deputāts, norādot, ka 2010. gada septembrī notikusi varas maiņa, jo "zaļzemnieki" pārgājuši vienā pusē ar iepriekšējo opozīciju, malā atstājot domē visplašāk pārstāvēto partiju. Līdz ar to mainīta visu komiteju vadība un veiktas izmaiņas citos pašvaldības vadošajos amatos, tostarp izpilddirektora vietā.