Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība vēstulē ministru prezidentam Valdim Dombrovskim pieprasījusi nekavējoties sākt sociālo dialogu par Valsts policijas, cietumsargu un ugunsdzēsēju atalgojuma un sociālo garantiju atjaunošanu vismaz pirmskrīzes līmenī. Šogad algas kārtības sargiem palielināja apmēram par 10 procentiem, taču viņi joprojām saņem aptuveni 40 procentus mazāk nekā pirms ekonomiskās krīzes. Tolaik darbiniekiem atņēma arī lielāko daļu sociālo garantiju.
Pašreizējais atalgojums nav konkurētspējīgs, un tas ir iemesls, kāpēc no dienesta aiziet kvalificēts personāls, kadru mainība kļuvusi nekontrolējama. Ja šai problēmai netiks pievērsta pietiekama uzmanība, draudus valsts iekšējai drošībai un kārtībai jau tuvākajā laikā, iespējams, izjutīs katrs – uzsvērts vēstulē.
"Palikuši darbaholiķi un tie, kas gluži vienkārši mīl savu profesiju un nevar iedomāties sevi strādājam citu pamatdarbu," atzīst VP Siguldas iecirkņa Kārtības policijas vadītāja Natālija Sedova un piekrīt – pēdējā laikā bijis jāpieredz lielāka kadru mainība nekā iepriekšējos gados. Vairums policistu strādā parastu darbdienu – no pulksten 8 līdz 17. Vairāk iespēju piestrādāt blakusdarbā ir tai salīdzinoši nelielajai kolēģu daļai, kas nodarbināti maiņās – vienu diennakti strādā, trīs ir brīvas. Protams, ja pieticīgā atalgojuma dēļ atpūtai paredzēto laiku darbinieks izmanto papildu darbam, nogurums var būt riska faktors, kas, iespējams, apdraud kārtības sarga pienākumu kvalitatīvu veikšanu. Tāpēc nepieciešamība algas atjaunot vismaz pirmskrīzes līmenī ir pamatota, lai šādu risku novērstu – atzīst policiste.
"Cilvēks, protams, vienmēr vēlas vairāk," rezumē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Baldones daļas komandieris Normunds Dārznieks, taču atzīst – pašreizējo algu, salīdzinot ar tām, ko ugunsdzēsēji saņēma pirms krīzes, "starpība ir paliela". Baldones ugunsdzēsēju vadītājs teic, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, nav brīnums, ja brīvajās trīs dienās starp diennakts dežūrām glābēji meklē papildu darbu. Pašlaik gan, pēc N. Dārznieka novērojumiem, pamatdarba kvalitāti tas neietekmē, arī lielāka kadru mainība VUGD Baldones daļā pēdējos gados nav novērota. Taču, ja atalgojums būtiski nepalielināsies, pēc kāda laika varētu trūkt to, kas vēlētos stāties pensijā aizgājušo kolēģu vietā.
Nākamgad jāpanāk, lai dienestos strādājošie saņemtu pienācīgas sociālās garantijas un veselības aprūpes pakalpojumus – lai virsstundu darbs tiktu apmaksāts un darbinieks, kurš, pildot dienesta pienākumus, strādā riska apstākļos vai ir cietis negadījumā, saņemtu arī adekvātu veselības aprūpi – komentējot arodbiedrības prasības, šonedēļ atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un piebilda, ka ministrija šim nolūkam nākamā gada budžetā esot pieprasījusi 6,3 miljonus latu.
Turklāt, ja ministram nākamgad būs jāizvēlas, vai naudu izlietot algu palielināšanai vai tehnikas iepirkšanai, viņš izvēlēšoties pirmo, jo tā pašlaik esot prioritāte.