Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tāpat paredzēts noteikt teritorijas, kurās konstatēts gruntsūdeņu piesārņojums, un novērtēt tā ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Ņemot vērā ietekmes aprēķinu, plānots izstrādāt finansiālo kompensācijas sistēmu Stopiņu novada iedzīvotājiem, vēsta LETA.

Par pētījuma veikšanu novada dome ir izsludinājusi iepirkuma konkursu, kurā pieteikumi iesniedzami līdz 27. jūnija plkst. 12 Institūta ielā 1a, Ulbrokā. Iepirkuma līguma izpildes termiņš ir 32 nedēļas jeb astoņi mēneši no līguma noslēgšanas dienas.

Stopiņu novada dome norāda, ka pašvaldība piešķir dažādus sociālās palīdzības pakalpojumus Getliņu izgāztuves zonā esošajām mājsaimniecībām pēc 1998. gadā apstiprinātas izgāztuves "Getliņi" ietekmes zonas kartes, taču, ņemot vērā, ka kopš tā laika ir veikti dažādi vides aizsardzības pasākumi, kā arī ir mainījušās piesārņotās zonas robežas saskaņā ar hidroģeoloģiskām likumsakarībām, ir nepieciešams aktualizēt pazemes ūdeņu piesārņojuma parametrus, kas atbilst mūsdienu situācijai un novērtēt zonas attīstības tendences nākotnē.

Lai konstatētu piesārņoto zonu izmaiņas, pētījuma gaitā tiks veikta iepriekš veiktajos pētījumos iegūto rezultātu analīze un apkopojums, kas iekļauj analīzi par galveno piesārņojušo vielu koncentrāciju izmaiņām un piesārņoto zonu izmēru izmaiņām kopš 1998. gada, kad tika izstrādāta izgāztuves "Getliņu" ietekmes zonas karte, kas aptver 250 hektāru teritoriju. Tiks apkopotas zemes īpašnieku sūdzības un apsekotas vismaz 20 individuālās dzīvojamās mājas, kas atrodas piesārņotās zonas apgabalā, un noteikts to ūdensapgādes veids, kā arī tiks izveidoti septiņi jauni piesārņojuma monitoringa urbumi un noņemti augsnes paraugi.

Speciālistiem būs jāanalizē izmaiņas un jāveic piesārņojuma izplatīšanās matemātisko modelēšanu, rezultātā iegūstot piesārņojuma izplatības tendences. Tiks sagatavots esošās situācijas stāvokļa modelis un vismaz trīs scenāriji, kā situācija varētu attīstīties pēc 5, 10 un 50 gadiem. Tāpat tiks veikts vides trokšņa novērtējums un smaku emisijas limitu pārskats.
Pētnieki rīkos iegūto rezultātu prezentāciju un sabiedrisko apspriešanu.

Pašvaldība norāda, ka izgāztuves ierīkošanai zemes gabalu 79,9 hektāru platībā tagadējā Stopiņu novada teritorijā piešķīra Latvijas PSR Ministru padome 1973. gadā. Izgāztuve tika ierīkota Getliņu purva malā. Pēc tam, kad izgāztuve "Getliņi" tika izmantota jau vairākus gadus, tika atklāts, ka teritorijā un ārpus tās pastāv pazemes ūdeņu piesārņojums, ko izraisījis izgāztuves tehniski nepareizais iekārtojums - hidroizolējošu apakšējo slāņu trūkums un nepareizi funkcionējošs drenāžas grāvis, kas bija atkārtota piesārņojuma avots. Kļūdainais izgāztuves plānojums un neveiksmīgā apsaimniekošana veicināja gruntsūdeņu piesārņojuma oreola izveidošanos.

Šobrīd, kad bijušās izgāztuves vietā ir sadzīves atkritumu poligons "Getliņi", teritorijā ir izvietots gan vecais atkritumu kalns 32 hektāru platībā (pamatne), gan jaunais atkritumu kalns 27,35 hektāru platībā.

1996. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu, ka vecā izgāztuve ir rekultivējama, un vecajā atkritumu kalnā atkritumu izgāšana tika pārtraukta 2001. gadā. Šobrīd atkritumu deponēšana turpinās jaunizveidotajās, videi draudzīgajās deponēšanas vietās - enerģijas šūnās, kurās ierīkots atbilstošs pretinfiltrācijas segums, savākts un attīrīts infiltrāts un atbilstoši atļaujas prasībām, izmantojot inertos atkritumus, izveidots pagaidu segums jeb kupols tām šūnām, kurās deponēšana vairs nenotiek, tādējādi netiek radīts jauns gruntsūdeņu piesārņojums.

Tomēr līdz 1997. gadam netika veikti nekādi pasākumi infiltrāta daudzuma samazināšanai, līdz ar to turpinājās virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanās un piesārņojuma oreols turpināja paplašināties. Pirmo reizi infiltrāta apsaimniekošanas infrastruktūra tika izveidota Pasaules Bankas finansētā projekta gaitā, kad rekultivēja veco atkritumu kalnu, kas tika pārklāts ar rekultivācijas segumu, un atkritumu kalna pakājē tika izveidota infiltrāta apsaimniekošanas infrastruktūra - infiltrāta savākšanas cauruļvadi, savākšanas dīķis, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, no kurām regulāri ar tiešsaistes instrumentiem un laboratorijā tiek kontrolēta infiltrāta attīrīšanas pakāpe.

Gruntsūdeņu piesārņojums tika konstatēts jau 70. gados. 2006. gadā piesārņojumā zonā gruntsūdeņos ir novērotas ļoti augstas hroma koncentrācijas, kas liecina par piesārņojumu ar bīstamām vielām, taču pēc izgāztuves rekultivācijas un veiktajiem uzlabojumiem var pieņemt, ka pēdējos gados veiktie vides aizsardzības pasākumi ir būtiski samazinājuši piesārņojošo vielu izskalošanās intensitāti un to infiltrāciju pazemes ūdeņos.