Senāta Administratīvo lietu departaments 10. jūnijā rīcības sēdē izskatīja N. Breidaka kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 8. janvāra spriedumu un nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, vēsta aģentūra LETA. Būtiski, ka šis lēmums nav pārsūdzams.
Kā norādījis AT Senāts, Administratīvā procesa likuma 338.1 panta otrās daļas 2. punkts paredz, ka senatoru kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja nerodas šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Proti, kasācijas tiesvedību var atteikties ierosināt, ja kasācijas sūdzība formāli ir pieļaujama, bet tās izskatīšana kasācijas instancē nav lietderīga.
N. Breidaka pieteikums apgabaltiesā 8. janvārī tika noraidīts, tāpēc viņš to pārsūdzēja Senātā. Arī pirmā instance pērn aprīlī bijušā Ādažu mēra sūdzību noraidīja. VARAM 2011. gada 23. februārī atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 93. panta pirmajai daļai izdeva rīkojumu atstādināt N. Breidaku no domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Ministrija norādīja, ka, izvērtējot konkrētos faktiskos un tiesiskos apstākļus, tika konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi bijušā domes priekšsēdētāja darbībā.
Kā ziņots, AT Senāts iepriekš noraidīja bijušā Ādažu novada domes priekšsēdētāja N. Breidaka kasācijas sūdzību par spriedumu, ar kuru viņš atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Viņš tik atzīts par vainīgu un sodīts ar piecu minimālo mēnešalgu jeb 1000 latu naudassodu, atņemot tiesības ieņemt vēlētus amatus valsts vai pašvaldību iestādēs trīs gadus. No N. Breidaka arī tika nolemts piedzīt valstij nodarītā kaitējuma kompensāciju 11 740 latu apmērā.
Šādu sodu pagājušā gada sākumā N. Breidakam piemēroja Rīgas rajona tiesa, vēlāk to nemainīja Rīgas apgabaltiesa, un tagad spriedumu nav mainījis arī AT Senāts. Līdz ar Senāta lēmumu Rīgas rajona tiesas spriedums šodien ir stājies spēkā. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Līdz ar notiesājošā sprieduma stāšanos likumīgā spēkā N. Breidakam bija jāatstāj novada domes deputāta amats. Ieņemt domes deputāta amatu N. Breidakam tagad liegs gan sodāmība, gan arī tas, ka ar tiesas spriedumu viņam noteikts aizliegums turpmākos trīs gadus ieņemt vēlētus amatus valsts vai pašvaldību iestādēs.
Prokurors Mairis Mackēvičs ir apmierināts ar tiesas spriedumu, jo ir izdevies pierādīt personas vainu: "Būtiski pieminēt to, ka šajā procesā Ādažu novada dome atteicās būt par cietušo un nepieteica kaitējuma kompensāciju, kaut gan domei bija tiesības to darīt. Nodarītā kaitējuma kompensāciju pieteica pats prokurors, un tiesa to arī atzina."
Valsts apsūdzības vērtējumā N. Breidaks ar pretlikumīgām darbībām pašvaldībai nodarījis 11 740 latu zaudējumus. Viņš pats gan savu vainu neatzīst. Prokuratūrā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka saskaņā ar apsūdzību šajā lietā viena persona saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas, proti, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Apsūdzētā persona laikā posmā no 2009. gada novembra līdz 2010. gada februārim nelikumīgi veikusi piemaksas pie darba algas desmit domes darbiniekiem, pārsniedzot likumā noteikto piemaksas apmēru. Kopumā pašvaldībai tikuši nodarīti zaudējumi 11 740 latu apmērā, uzskata prokuratūra.
Minēto kriminālprocesu sāka Ģenerālprokuratūra, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) iesniegumu par Ādažu novada domes darbībām. Konstatējot iespējamo pašvaldības mantas izšķērdēšanu Ādažu novada domē, FM lūdza tiesībsargājošās institūcijas vērtēt pašvaldības noslēgtos darījumus, kā arī atbildīgo amatpersonu rīcības likumību.