Vienlaikus tiesas kolēģija lēma, ka tiesāšanās izdevumi ir piedzenami no Siguldas novada domes.
Pilns sprieduma teksts būs pieejams jūnija beigās. Pirms divām nedēļām, 29. maijā, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija skatīja T. Puķīša iesniegumu, kurā viņš lūdza lietai pievienot būtiskus pierādījumus un piedzīt tiesāšanās izdevumus no Siguldas novada domes. T. Puķītis cīnījās, lai tiktu atzīts par nevainīgu viņam inkriminētajā noziegumā. Vienīgais pretēja uzskata paudējs šajā lietā ir Rīgas rajona prokuratūras prokurors A. Reinis.
Apņēmība, kādu T. Puķīša tiesāšanas procesā demonstrē prokurors, liek domāt, ka Rīgas apgabaltiesas lēmums šajā lietā var nebūt galīgais. Taču skaidrs: ne tas, ka T. Puķītim nav jāatlīdzina 109 000 latu zaudējumi pašvaldībai, ne tas, ka viņam tiks kompensēti tiesāšanās izdevumi, nav salīdzināms ne ar viņa sadragāto politiķa karjeru un reputāciju, ne arī ar stresā pavadīto laiku vairāku gadu garumā. Pats viņš ir pārliecināts, ka aiz prokuratūras sāktās vajāšanas ir skaidri redzams politiskā miroņa – Tautas partijas – ietekmes pirksts. "Manuprāt, prokuratūra joprojām pilda kāda tai uzlikto funkciju: iemīcīt mani zemē tā, lai es vairs nekad nepieceltos," saka T. Puķītis.
Kā vēstīts, T. Puķītis bija pieļāvis, ka 2002. gada 24. aprīlī Siguldas pilsētas domes sēdē tika nolemts pārdot pašvaldībai piederošās Siguldas tūristu bāzes īpašnieces SIA "Siguldas senleja" 15 kapitāla daļas par 41 117 latiem, tā radot domei zaudējumus 109 588 latu apmērā. Uzņēmuma daļas tika pārdotas, izmantojot 1997. gadā veiktu īpašuma novērtējumu, kaut arī kapitāla daļu vērtība 2002. gadā it kā pieaugusi līdz 150 705 latiem. T. Puķītis neizmantojis tiesības neparakstīt domes lēmumu, iepriekš norādīja apsūdzībā.
Pēc pirmā notiesājošā sprieduma prokuratūra turpina vajāt T. Puķīti. Tika ierosinātas divas lietas: pirmā par it kā nelikumīgi saņemtu atalgojumu (prokurora nostāja – noziedznieks nelikumīgi ieņem amatus, tādēļ jāpiedzen Siguldas domē un Rīgas rajona padomē izmaksātais atalgojums 80 000 latu apmērā), otrā – par 109 000 latu piedziņu par domei nodarītajiem zaudējumiem. Pirmajā lietā Siguldas tiesa, tad arī Rīgas apgabaltiesa prokurora prasību noraidīja. Ne Siguldas dome, ne Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija šo prasību neuzturēja spēkā.
Vairāk nekā 11 gadus ilgušās tiesāšanās gaitā T. Puķītis palicis pie pārliecības, ka nav vainojams Siguldas mantas noziedzīgā izsaimniekošanā, parakstīdams 2002. gadā domes lēmumu par daļu pārdošanu.
Siguldas tūrisma bāzes grausts.