Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Neiedziļinoties lasītāju iežēlināšanai izdomāto daudzo Kopankinas izteikumu detaļās, izbrīna būtiski apstākļu sagrozījumi. Kopankina nekad nav "veidojusi privātu patversmi īpaši kaķiem ierīkotā celtnē". Nav neviena dienesta rakstiskas atļaujas, nebija nekādu drošība sistēmu nodrošinājuma. Vienkārši 2012. gada rudenī atveda no Rīgas 17 klejojošus kaķus un iesprostoja nevis 60 kvadrātmetru mājā, kā apgalvo, bet 27 kvadrātmetru šķūnī. Kaķim nebija pat divu kvadrātmetru, kaut labturības noteikumi prasa piecus. Tādā šaurībā neiespējami ievērot higiēniskās prasības. Kaķus baroja pieņemts cilvēks, Kopankina pati nerādījās mēnešiem ilgi. Par šādiem pārkāpumiem nelegālā patversmē tika ziņots iestādēm.

Kopankina "baidījusies kaķus laist laukā". Apbūvei ir četri kopīpašnieki. Piemājas zeme privatizēta proporcionāli īpašuma domājamo daļu lielumam. Gabali iezīmēti zemesgrāmatā nostiprinātā kopīpašuma lietošanas līgumā, ierādīti dabā, īpašnieki atsevišķi maksā nodokli. Viens kopj zālienu, cits stāda zemenes. Zemes pleķīšus nevar izolēt iežogojot, jo tos šķērso koplietošanas celiņi. Pagalmā izlaisti kaķi meklē irdenu zemi visu īpašnieku daļās, rāpjas kokos pie putniem. Un kāpēc cilvēkiem, kuri netur kaķu barus, kopjot savu piemājas zemes stūrīti, jārakājas mēslos, bērniem jābrīnās par tukšajiem būrīšiem? Latviešu mentalitāti raksturo vēlme dzīvot harmonijā ar dabu. Tīrs dzīvoklis, pagalms, puķes, putnu dziesmas lapotnē nevienam nenodara nekādu ļaunumu. Tad kāpēc nelegālas patversmes ierīkotāja humānisma vārdā līdzcilvēkiem grib uzspiest savu dzīvesveidu?

Kopankina apkārtējo baumu dēļ nevarot atrast kopēju. Pērn rudenī viņa pieņēma kopēju un mājas kurinātāju Ēriku, dzīvošanai ierādot to pašu šķūni pie kaķiem. Uz ziemu palicis bez pajumtes, viņš piekrita kalpot. Cilvēks pārtika no kaķiem domātiem gaļas produktu atgriezumiem, mājas iedzīvotājiem prasīja eļļu, lai tos uzceptu. Lūdza maizi, kartupeļus. Palīdzību Ērikam sniedza Inčukalna Baptistu draudze, sagādāja drēbes, apavus. Tikai martā, kļūstot siltākam, Ēriks Kopankinu pameta. Tāds ir īstais iemesls, kāpēc nevarēja atrast kopējus inčukalniešus.

13. maijā šķūnis nodega, un Kopankina ekspertu vietā paziņoja, ka šķūni atriebjoties nodedzinājuši kaimiņi dzērāji. Bet kaimiņos dzērāju nav. Šķūni vienu pašu nodedzināt nevar, tas cieši saistīts ar citu kopīpašnieku dzīvojamo māju un 12 garāžām. Tās izglāba tikai Inčukalna novada domes priekšsēdētāja Arvīda Blaua un Valsts meža dienesta ugunsdzēsēju brigādes ātrā rīcība. Ugunsgrēka cēloņus vēl skaidro, bet Kopankina turpina līdzcilvēku apvainošanu smagā noziegumā. Kopankina intervijās atkārtoti maldina sabiedrību, cenšoties gūt sev pēc iespējas lielāku labumu.

Rakstā apgalvots – nav vainīgo. Par drošību atbild īpašnieks. Vainīga arī iestāžu liberālā attieksme, piesedzot visatļautību turēt dzīvniekus, kur gribi un cik gribi. Vai aktīvā Kopankinas reklāmas kampaņas organizatore I. Bidere nezina dzīvnieku patversmes ierīkošanas un labturības noteikumus? Jau sen Satversmes 115. pants nosaka – valsts garantē ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, bet 105. pants brīdina – īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.