Breidaks atzīts par vainīgu un sodīts ar piecu minimālo mēnešalgu jeb 1000 latu naudassodu, atņemot tiesības ieņemt vēlētus amatus valsts vai pašvaldību iestādēs trīs gadus. No Breidaka arī tika nolemts piedzīt valstij nodarītā kaitējuma kompensāciju 11 740 latu apmērā.
Šādu sodu pagājušā gada sākumā Breidakam piemēroja Rīgas rajona tiesa, vēlāk to nemainīja Rīgas apgabaltiesa un tagad spriedumu nav mainījis arī AT Senāts, aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja. Līdz ar Senāta lēmumu Rīgas rajona tiesas spriedums šodien ir stājies spēkā. Senāta lēmums nav pārsūdzams, pastāstīja Kataja.
Kā ziņots, Breidaka lietu tiesai prokuratūra nodeva 2011. gada novembra beigās. Valsts apsūdzības vērtējumā Breidaks ar pretlikumīgām darbībām pašvaldībai nodarījis 11 740 latu zaudējumus. Viņš pats gan savu vainu neatzīst.
Prokuratūrā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka saskaņā ar apsūdzību šajā lietā viena persona saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas, proti, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Apsūdzētā persona laikā posmā no 2009. gada novembra līdz 2010.gada februārim nelikumīgi veikusi piemaksas pie darba algas desmit domes darbiniekiem, pārsniedzot likumā noteikto piemaksas apmēru. Kopumā pašvaldībai tikuši nodarīti zaudējumi 11 740 latu apmērā, uzskata prokuratūra.
Sods par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Minēto kriminālprocesu pirms diviem gadiem sāka Ģenerālprokuratūra, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) iesniegumu par Ādažu novada domes darbībām. Konstatējot iespējamo pašvaldības mantas izšķērdēšanu Ādažu novada domē, FM lūdza tiesībsargājošās institūcijas vērtēt pašvaldības noslēgtos darījumus, kā arī atbildīgo amatpersonu rīcības likumību.
Ādažu novada pašvaldībai 2010. gada 29. oktobrī tika sākts finanšu stabilizācijas process, un 2010. gada decembrī tā saņēma finanšu stabilizācijas aizdevumu 681 000 latu apmērā, lai atmaksātu valsts budžetā aizņēmuma daļu, ko iepriekšējos gados nebija izmantojusi atbilstoši aizdevuma līgumos norādītajam mērķim.
Breidaks no amata tika atstādināts. 2011. gada februāra beigās viņš atzina tikai dažas kļūdas savā rīcībā ar pašvaldības finansēm, taču apgalvoja, ka citādi konkrētajās situācijās neesot bijis iespējams rīkoties.
Attiecībā uz "Gaujas centra" iegādi, par kuru gan FM, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) bijušajam pašvaldības vadītājam veltīja vislielākos pārmetumus, Breidaks norādīja – ja dome savulaik nebūtu turpinājusi attīstīt šo projektu, kura īstenošana sākusies jau 2007. gadā, vai izvēlējusies citu risinājumu, iespējams, Kultūrizglītības centra Ādažos nemaz nebūtu.
Breidaks uzskata, ka centra būvniecības izmaksas nemaz neesot bijušas salīdzinoši augstākas nekā citiem pašvaldību objektiem Latvijā, taču pašreiz Ādažu iedzīvotāji esot ļoti apmierināti ar šo iestādi – lielā skaitā apmeklējot gan mūzikas un mākslas nodarbības bērniem, gan kultūras pasākumus, ko nu iespējams apmeklēt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Kā ziņots, "Gaujas centra" projekta finansēšanai ņemts kredīts komercbankā, kā arī vēl no privāta investora piesaistīti divi miljoni eiro. Šis aizņēmums FM speciālistu pastiprinātu uzmanību pievērsis augstās 15 % likmes dēļ. Parādu plānots atdot 300 maksājumos, papildus katru mēnesi komisijā samaksājot 3500 latu. Tādējādi pašvaldībai divu miljonu eiro vietā nāktos atdot 9,5 miljonus eiro.
Komentējot šī aizņēmuma lietderību, Breidaks aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka tas skaidrojams ar lielajiem riskiem būvniecības procesā gan attiecībā uz ēkas kvalitāti, gan uzcelšanu samērā īsā laikā – 13 mēnešos. Ja FM piešķirtu Ādažu pašvaldībai prasīto finanšu stabilizācijas maksājuma otro daļu 470 000 latu apmērā, aizņēmumu varētu dzēst, izteicās bijušais domes priekšsēdētājs.
"Mēs lūdzām FM, lai atvieglo kredīta atmaksu, diemžēl tās vietā saņēmām pārmetumus," sacīja Breidaks. Viņš uzskata, ka "Gaujas centra" būvniecība nav finanšu stabilizācijas pamatā, turklāt pašvaldības pieaicinātie juristi un ekonomisti atzinuši, ka Ādažu novada dome, īstenojot tā būvniecību, neesot uzņēmusies ilgtermiņa saistības, par ko Breidaks arī informējis toreizējo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni (ZZS). Tas "varbūt arī pielicis punktu", lai ministrs viņu atstādinātu no amata, uzskata pats Breidaks.
Bijušais Ādažu novada mērs neuzskata, ka pašvaldības aizņēmumi būtu izmantoti nepamatoti – nauda nekur neesot "aiznesta", bet ieguldīta gan slimnīcā, gan bērnudārzos Ādažos un Kadagā, gan Pasta ielas renovācijā. "Jā, varbūt nesekojām līdzi naudas izlietojuma juridiskajam pamatojumam, taču tika izdarīts vairāk, nekā plānots," sacīja no amata atstādinātais mērs.
Breidaks arī atzina kļūdu attiecībā uz papildu piemaksām pašvaldības grāmatvežiem 2009. gada novembrī un decembrī, kā arī 2010. gada janvārī un februārī, jo tolaik tā rīkoties pašvaldībai aizliedzis likums. Taču, rīkojoties citādi, izmaksas varēja būt vēl lielākas, uzskatīja atstādinātais Ādažu mērs.