Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Senāta lēmums nav pārsūdzams, paziņojumā norādījusi Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Aleksejs Šarovs tika apsūdzēts pēc Krimināllikuma 117. panta 6. punkta – par slepkavību, ja tā saistīta ar laupīšanu. Saskaņā ar apsūdzību 2009. gada 20. janvārī aptuveni plkst. 10 viņš iegājis SIA "Satto" veikalā Salaspils novada Saulkalnē, kur vēlējies nopirkt cigaretes un pārtikas produktus, bet viņam nav bijis naudas. Apsūdzētais pieprasījis veikala pārdevējai produktus iedot, par tiem nesamaksājot, bet pārdevēja nav tam piekritusi un pieprasījusi Šarovam iziet no veikala telpām. Izcēlies konflikts, apsūdzētais izvilcis no virsjakas kabatas nazi un īsā periodā iedūris vairākas reizes pārdevējai, kā rezultātā iestājusies cietušās nāve.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2010. gada 15. martā atzina A. Šarovu par vainīgu un sodīja ar brīvības atņemšanu uz 15 gadiem un policijas kontroli uz trim gadiem, konfiscējot mantu. Turpretī AT Krimināllietu tiesu palāta šā gada 28. februārī Rīgas apgabaltiesas notiesājošo spriedumu atcēla, atzina A. Šarovu par nevainīgu un attaisnoja. Pēc trīs gadu atrašanās nebrīvē apsūdzētais tika atbrīvots no apcietinājuma tiesas sēžu zālē.

A. Šarova advokāts Atis Krievs attaisnojošā sprieduma pasludināšanas dienā aģentūrai LETA skaidroja, ka apsūdzētais jau no paša sākuma savu vainu nav atzinis. "To, ka slepkavību ir izdarījis kāds cits, apliecina DNS proves. Es nezinu, kāpēc policija ir izmeklējusi lietu tik vienpusēji," sacīja advokāts. "Es uzskatu, ka šī lieta ir absolūti pievilkta aiz matiem un Iekšlietu ministrijai to vajadzēja izdarīt vienkārši tāpēc, ka tolaik sākās reformas un vajadzēja [pozitīvas] atskaites," toreiz pieļāva A. Krievs.

AT Senāts otrdien pieņemtajā lēmumā norādījis uz vairākiem faktiem, kas liecina, ka pirmstiesas kriminālprocess šajā lietā ir bijis nekvalitatīvs. Procesa virzītājs pirmstiesas kriminālprocesā nav ievērojis Kriminālprocesa likuma 175. panta 1. daļā noteiktās likuma normas, proti, par aizdomās turamās personas uzrādīšanu atpazīšanai. Piemēram, vienā no atpazīšanas protokoliem lieciniekam uzrādīta citas personas fotogrāfija, kurā liecinieks atpazinis A. Šarovu, bet tā nemaz nav bijusi aizdomās turamā fotogrāfija. Trim citiem lieciniekiem, no kuriem divi bijuši sirmā vecumā, uzrādīta atpazīšanai kopēta fotogrāfija no A. Šarova pases, neņemot vērā, ka A. Šarovs ir bijis cietumā un bija iespējams uzrādīt atpazīšanai dzīvu personu, kā to nosaka Kriminālprocesa likums.

Senāts atzīmējis, ka minētie fakti liecina par kvalitāti, kādā veikts kriminālprocess konkrētajā lietā. Senāts lēmumā atzinis, ka, pretēji kasācijas protestā apgalvotajam, apelācijas instances tiesa ir pārbaudījusi un novērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, noskaidrojusi nozīmīgus lietas apstākļus un uz to pamata konstatējusi A. Šarova attaisnojoša sprieduma pamatu.

Tāpat Senāts secinājis, ka apelācijas instances tiesa pamatoti lietā ir piešķīrusi nozīmi DNS profilam – diviem matiem, kas izņemti notikumā vietā un atradušies cietušajai starp rokas pirkstiem, kuri bija savainoti ar nazi slepkavības izdarīšanas laikā. Apelācijas instances tiesa savā spriedumā bija atzinusi, ka, lai gan izmeklēšanas gaitā nav noskaidrota persona, kurai pieder izņemtais DNS profils, tas nav apsūdzētā A. Šarova DNS profils.

Apelācijas instances tiesa bija secinājusi, ka, visdrīzāk, cietusī ir pretojusies slepkavam un pretošanās rezultātā šie izmeklēšanā nenoskaidrotās personas mati ir nokļuvuši starp cietušās pirkstiem. Turklāt jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā 2009. gada jūnijā tika noskaidrots, ka izņemtais mats nepieder ne A. Šarovam, ne nogalinātajai pārdevējai.