Vilciens, kas no galvaspilsētas dzelzceļa stacijas izbrauca pulksten 22.24 un kuram galapunktā bija jānonāk pulksten 23.14, Jelgavā bija tikai aptuveni pēc stundas un desmit minūtēm, jo tieši tik ilgi pasažieri bija spiesti sēdēt neziņā starp stacijām "Baloži" Olaines novadā un "Tīraini", kas ir Mārupes novadā.
Iemesls – vilciens tumšajā vakara stundā bija notriecis cilvēku, vai, pareizāk sakot, pēdējais viņam vien zināmu iemeslu dēļ uz sliedēm atradās tieši tad, kad brauca vilciens.
Negadījums notika aptuveni pulksten 22.40. Vilciens strauji nobremzēja un turpmāko stundu un desmit minūtes tā pasažieri bija spiesti pavadīt vagonos, jo ārā nevienu nelaida, turklāt vēl neziņā.
Kā novēroja portāls "Apriņķis.lv", vilciena pasažieri vispirms vēlējās iegūt informāciju par notikušo no konduktoriem, taču tie atbildēja, ka neko nezinot, saņemot pretim daža aizkaitinātāka cilvēka lamas, jo arguments, ka "mēs taču sēžam vienā vagonā", nevienu nemierināja.
Arī oficiālajā "Pasažieru vilciena" uzziņu dienestā ar dienas un neziņas nogurdinātajiem cilvēkiem tika spēlēti vārdu kalambūri. Sākotnēji tika teikts, ka nekādas informācijas nav. Tas ne pa jokam sakaitināja kādu kungu, kurš, arvien paaugstinot toni, tomēr uzstājīgi vēlējās noskaidrot, kas noticis un vēl vairāk – kad vilciens varētu sākt kustēties. Publiskajā telpā parādījās informācija, ka vilciens ir salūzis, tāpēc tas nekustas uz priekšu, kas gan pēcāk izrādījās nepatiesība, jo, cik pēc konduktora atstāsta no sarunas ar mašīnistu varēja noprast, vilcienam nekādu tehnikas problēmu nebija.
Kāda cita dāma aizgūtnēm lamāja gados jauno konduktoru, kurš centās viņu mierināt, ka kaut kad jau vilciens izkustēsies un ka došanās uz mašīnista kabīni neko neatrisinās, jo, visticamāk, viņš iemeslu neteiks. Sieviete bija tik saērcināta, ka skaļi paziņoja, ka par šo visu esot jāziņo plašsaziņas līdzekļiem. Pēcāk viņa aktīvi vēlējās noskaidrot, kur var sūdzēties par šo visu. Saņēmusi atbildi no konduktora, viņa vēl nespēja rimties, tādēļ sarunā iesaistījās kāds jaunietis, kurš līdz šim netraucēti bija ieurbies datorā. Viņš pasažierei ironiski norādīja, ka no sūdzēšanās nebūs nekādas jēgas, jo tas tāpat neko nemainīs. Arī sievietes norādījums, ka "divu nedēļu laikā vilciens stāv jau otro reizi" viņa domas nemainīja.
Savukārt kāds pusmūža vīrietis nervozi jautāja, vai vagonā drīkstot smēķēt. Noliedzošā atbilde viņu sakaitināja, jo vagona durvis neviens vaļā nevēra un tajā dūmu uzvilkt neļāva. Kādai citai pasažierei, pēc viņas teiktā, vajagot apmeklēt labierīcības, kuru šajā elektrovilcienā, pēc konduktora teiktā, nebija.
Gaisotni vagonā vēl saspīlētāku padarīja tas, ka neviens nevarēja pateikt ne tikai, kas noticis, bet arī – cik ilgi vilciens stāvēs. Kāds pasažieris to komentēja šādi: "Lielākajai daļai no mums tāpat rīt jābrauc uz darbu Rīgā. Pagulēsim vilcienā un brauksim!" Visi vēl saērcinātāki kļuva, kad garām pa blakus sliedēm pabrauca vilciens, kas no Rīgas izbrauca pulksten 23.21. Gaidīšanas dēļ saērcinātie un nogurušie pasažieri labprāt būtu iekāpuši šajā vilcienā, lai netraucēti dotos uz mājām. Taču tas pabrauca garām pat neapstājoties.
Situāciju nervozāku padarīja arī tas, ka vilciens bija apstājies vietā, kur līdz autoceļiem vai vismaz apdzīvotām vietām ir tālu. Visapkārt bija tikai tumsā ieskauts mežs, tādēļ pasažieriem pat nebija dota iespēja izkāpt ārā un meklēt citu sabiedrisko transportu, lai nokļūtu mājās. Šajā informācijas vakuumā daži jau gatavojās, ka nakts patiešām būs jāpavada vilcienā, iekārtojoties ērāk gulēšanai.
Tikai pulksten 23.56 vilciens sāka rūkt un kustēties uz priekšu. Šajā mirklī pasažieri, kuri no svešiem cilvēkiem bija kļuvuši par sarunu un sūdzēšanās biedriem, atkal rāmi sēžot gaidīja savu pieturu, un izkāpjot no vilciena viņu stāvi pazuda tumsā.
Aģentūra LETA ziņo, ka negadījumā gājis bojā vīrietis, kura personība tiek noskaidrota.