Saistībā ar "ABLV Bank" Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē notiek resoriskā pārbaude par VP kompetencē esošajiem jautājumiem, proti, par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pastāstīja VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.
No sadarbības partneriem ir pieprasīta detalizēta informācija par faktiem, uz kā pamata izdarīti "FinCEN" secinājumi un pieprasīta arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā esošā informācija. Pēc informācijas saņemšanas tiks pieņemts atbilstošs lēmums, norādīja Jurēvica.
"ABLV Bank" sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Bunte aģentūru LETA informēja, ka banka pati 14.februārī vērsās ar iesniegumu VP un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, aicinot pārbaudīt "FinCEN" ziņojumā minēto informāciju. Banka sadarbosies ar tiesībsargājošajām institūcijām, sniedzot visu nepieciešamo informāciju, jo banka ir ieinteresēti pēc iespējas ātrākā situācijas noskaidrošanā, sacīja Bunte.
"FinCEN" februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Ziņojumā minētais piesaistījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību, taču trešdien LTV raidījumā "Tiešā runa" KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paziņoja, ka no partneriem ASV arvien nav iesniegti pierādījumi par informāciju, kas teikts šajā ziņojumā. KNAB gan ASV partneriem lūdzis iesniegt pierādījumus.
FKTK, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19. februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.