Pērn VP reģistrēja 44 250 noziedzīgus nodarījumus, kas ir par 3% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina VP informācija.
VP priekšnieks Ints Ķuzis šodien žurnālistiem atzina, ka, ņemot vērā kopējā noziegumu skaita samazināšanos, nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā nākotnē noziedzības apjoms varētu pieaugt.
VP gan uztrauc sevišķi smagu noziegumu skaita pieaugums, proti, pērn reģistrēti 1752 šādi noziegumi, kas ir par 12 noziegumiem vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Šo noziegumu pieaugums saistīts ar zādzībām sevišķi lielos apmēros, ko pārsvarā veido privātmāju apzagšana. Pērn pieaudzis jauno automašīnu zādzību un izdarīto slepkavību skaits.
Neskatoties uz kopējo noziegumu skaita samazināšanos, aizvadītajā gadā palielinājies aizdomās turēto skaits. VP par aizdomās turētajiem atzinusi 12 584 cilvēkus, kas ir par 276 aizdomās turētajiem vairāk nekā 2016.gadā. Šādus rādītājus Ķuzis saista ar noziedzīgu grupu aktivizēšanos un pietiekami augsto recidīvu, kad noziedznieki likumpārkāpumus izdara atkārtoti. "Latvijā ir nopietna problēma ar resocializāciju un recidīvs ir pietiekami augsts," uzsvēra Ķuzis.
Pagājušajā gadā visbiežāk veikti noziegumi pret īpašumu. Tāpat aktuāli bijuši ar narkotiku un akcizēto preču nelikumīga apriti saistītie noziegumi.
VP apkopotā informācija liecina, ka pagājušā gadā reģistrētas 604 laupīšanas, kas ir par 47 mazāk nekā 2016. gadā. Lai arī laupīšanu skaits var šķist liels, pirms desmit gadiem Latvijā dienā vidēji tika reģistrētas desmit laupīšanas, norādīja Ķuzis.