Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Par to aģentūru LETA informēja AT pārstāve Baiba Kataja. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

KNAB 2014. gadā Rīgas rajona tiesā cēla prasību pret Bojāru, kurš, būdams mēra amatā, izdeva 11 rīkojumus, ar kuriem arī pats ieguva prēmijas kopumā 9077,24 latu (12 915,75 eiro) vērtībā, tādējādi nonākot interešu konfliktā.

Apgabaltiesa, noraidot KNAB prasību, atzina, ka ir noticis likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpums, taču secināja, ka zaudējumi nav piedzenami, jo nav konstatēta pašvaldības budžetā darba samaksai paredzēto līdzekļu pārtērēšana un šīs prēmijas nav izmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem.

AT atzina, ka, noraidot prasību uz šāda pamata apstākļos, kad konstatēts likuma pārkāpums un prettiesiski saņemtie līdzekļi pēc KNAB uzaicinājuma labprātīgi nav atmaksāti, apelācijas instances tiesa nepareizi iztulkojusi likuma normas, kuras nosaka, ka valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem ir pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus, bet atbilstoši panta otrajai daļai ienākumi un mantiskie labumi, kas gūti, pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus, vai proporcionāls to pieaugums ir piekritīgi valstij, pieņemot, ka, pārkāpjot valsts noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot ienākumus vai mantiskos labumus, valsts amatpersona ir nodarījusi tādu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un ir proporcionāls aizliegtā veidā gūtu ienākumu, mantisko labumu un īpašuma vai mantas pieauguma vērtībai.

AT norādīja, ka, pieļaujot šādu likuma normu tulkojumu, vispār nebūtu iespējams piedzīt zaudējumus, kas radušies, amatpersonām pārkāpjot šajā likumā noteiktos ierobežojumus un prettiesiski pieņemot mantiskus labumus no trešajām personām, piemēram, dāvanas, taču tas atzīstams par valsts pārvaldības kārtībai nodarītu kaitējumu, kas ir novērtējams mantiskā izteiksmē un saskaņā ar likumu valsts amatpersonai to ir pienākums atlīdzināt.