Izziņas veikšana iespējamu kriminālu darbību gadījumos ir Valsts policijai, bet Pierīgas novadu pašvaldības policijas uzdevums ir veikt darbības, lai garnadžu iespējas tikt pie laupījuma padarītu sarežģītākas, turklāt vietējie kārtības sargi labāk pārzina situāciju savā apkaimē. "Rīgas Apriņķa Avīze" izvaicāja vairāku Pierīgas novadu pašvaldības policijas vadītājus.
Carnikavas novada pašvaldības policijas priekšnieks Imants Pastors:
"Carnikavas novada pašvaldības policija strādā 24 stundu režīmā gan gada tumšajos, gan gaišajos mēnešos, veicot patrulēšanu un braucot uz izsaukumiem. Veicam arī preventīvo darbu, piemēram, atturot no iespējamiem pārkāpumiem iereibušus cilvēkus un, ja tas ir lietderīgi, pat nogādājot viņus dzīvesvietā.
Rudenī un ziemā iedzīvotāju skaits novadā samazinās vismaz divas trīs reizes, līdz ar to ir arī vairāk īpašumu, kuros neviens neuzturas. Protams, ne katrs vasarnīcas īpašnieks var atļauties ierīkot signalizāciju. Taču, pateicoties iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībai, par sērijveida zādzībām no mājām vai vasarnīcām runāt nevar. Ierastāki ir gadījumi, kad, īpašniekam ilgāku laiku esot prom, vasarnīcai ir izsists logs. Noskaidrot, kāpēc tā noticis un kurš to izdarījis, ir Valsts policijas ziņā.
Taču pats galvenais – mēs darām visu, lai jau no mazām dienām carnikavieši uzticētos pašvaldības policijai. Ejam pie bērniem uz skolu un runājam, kā nenonākt bīstamās situācijās gan sadzīvē, gan uz ielas. Vēlāk, jau pieauguši, viņi ir pārliecināti, ka mēs būsim tie, kas palīdzēs, ja tiks apdraudēts viņu īpašums vai pašu drošība."
Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Inārs Zaharāns:
"Atnākot gada tumšākajam laikam, Valsts policija medijos ir aicinājusi iedzīvotājus būt uzmanīgākiem un savas prombūtnes laikā neatstāt mājā atvērtus logus, aizslēgt durvis, tādējādi neprovocējot zagļus.
Saulkrastu novadā tumsas aizsegā ir notikušas zādzības, piemēram, oktobrī tika apzagta māja, kuras saimnieks tajā laikā turpat gulēja. Pirms apmēram pusotra mēneša kādai sievietei uzbruka ļaundari un atņēma naudu. Taču to, ka šādas lietas pie mums notiktu sērijveidā, nevar sacīt.
Protams, mūsu novadā ir vairāki dārziņu ciemati ar neapgaismotām ielām un tukšām mājām, kad sezona ir beigusies. Tas zagļiem mēdz būt iekārojams kumosiņš. Taču, zinot zagļu paradumus, pašvaldības policija novadā veic regulāru patrulēšanu. Arī no ierakstiem videokamerās veidojam arhīvu ar aizdomīgām personām un mašīnām, kas parādās mūsu pusē.
Ir vietas, kur, piemēram, dārza mājiņām var piekļūt no meža puses, bet vismaz pagaidām, gan pašiem īpašniekiem domājot par savas mājas pasargāšanu no nelūgtiem viesiem, gan iespēju robežās nodrošinot pašvaldības policijas klātbūtni, par sērijveida zādzībām runāt nav iemesla."
Garkalnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ivars Mazurs:
"Par apzagto māju skaitu pašvaldības policija uzzina no Valsts policijas, jo izmeklēt šādus noziegumus ir tās kompetencē. Mēs, protams, veicam patrulēšanu, un pašvaldības policijas klātbūtne tiem, kam varētu būt ļauni nolūki, nepatīk.
Taču jāatzīst, ka ar privātmāju apzagšanu parasti nenodarbojas vietējie iedzīvotāji, bet gan "profesionāļi", kuri pēkšņi var parādīties gan Garkalnē, gan, piemēram, Babītē. Tāpēc labākie līdzekļi pret nepatīkamiem pārsteigumiem ir signalizācija un līgums ar kādu apsardzes firmu. Pats par sevi saprotams, ka īpašuma drošībai kalpo arī labas kaimiņattiecības."
Valsts policijas Salaspils iecirkņa priekšnieks Gatis Kalvītis:
"Salaspils novadā ik mēnesi policija uzsāk izmeklēšanu vidēji par četrām zādzībām no dzīvokļiem vai privātmājām. Proporcionāli lielākā daļa ir privātmājas. Lielas atšķirības, vai zādzība notikusi gada tumšajos vai gaišajos mēnešos, nav. Arī tādu "vidējā" zagļa aprakstu, vai viņš, piemēram, bija ģērbies tumšās drānās un seju paslēpis zem maskas, nav, jo runa ir par zādzību, nevis uzbrukumu personai.
Lai iedzīvotāji justos drošāki par savu īpašumu, mans padoms ir šāds: ja mājas īpašnieks uz laiku dodas kaut kur prom, vislabākais ir palūgt kaimiņiem ik pa brīdim uzmest skatu tukšajai mājai. Ja mājas tuvumā redzami aizdomīgi cilvēki vai līdz šim neredzētas mašīnas, par to uzreiz vajag ziņot policijai. Mūsu pienākums ir reaģēt uz izsaukumu. Ja policija tūlīt nevarēs ierasties notikuma vietā, tiks nosūtīta pašvaldības policijas ekipāža. Tādu atrunu, ka visi policijas spēki ir aizņemti, nav.
Tāpat policija noteikti painteresēsies par cilvēkiem, kas privātmāju vai dzīvojamajos rajonos pārvietojas ar aizdomīgiem saiņiem vai nevar pārliecinoši paskaidrot, kur ņemts velosipēds, ja nupat tuvumā kādam tas nozagts."
UZZIŅAI
Saskaņā ar Valsts policijas datiem, novembrī (līdz 28. datumam) Pierīgas reģionā izdarītas 34 zādzības no mājokļiem, oktobrī – 33. To, ka zādzību skaitam ir tendence nozīmīgi pieaugt, norāda līdzīgu noziegumu skaits augustā, kad tādu bija 17.
Ir vietas, kuras zagļi Pierīgas reģionā īpaši iemīļojuši. Gan oktobrī, gan novembrī visvairāk zādzību fiksēts Garkalnes novadā – abos mēnešos kopā 13, Ķekavas novadā – 11, Babītes novadā – 9. Acīm redzot vajadzīga papildu analīze, lai izvērtētu lielā zādzību skaita cēloņus. Katrā ziņā – Pierīgā ir arī gana blīvi apdzīvoti novadi, kur šajos mēnešos fiksēta viena zādzība vai tādu nav bijis vispār – vismaz tādu, par kurām būtu saņemts iesniegums Valsts policijā.
pixabay.com
Kā vēsta dažādi ziņu avoti, pēdējā pusotra mēneša laikā Rīgas reģionā strauji pieaudzis zādzību skaits no privātmājām. Daļa zādzību tiek veiktas brīdī, kad saimnieki ir pārradušies mājās un atslēguši signalizāciju. Visbiežāk garnadži apzog mājas, kas atrodas meža tuvumā. Noziegums tiek pastrādāts tumsas aizsegā, izmantojot tumšas krāsas apģērbu un maskas.