Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā aģentūru LETA, neizpaužot tiesneša vārdu, informēja Tieslietu ministrijas preses pārstāve Laura Majevska, pret pilsētas tiesas tiesnesi tika ierosināta lieta ar pilsētas tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājas 2014. gada 9. oktobra lēmumu un tieslietu ministra 2014.gada 24.oktobra rīkojumu par tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā, kad tiesnese pieņēma lēmumu civillietā, kamēr tā saistībā ar Ģenerālprokuratūras iesniegto protestu un ierosināto kasācijas tiesvedību atradās Augstākajā tiesā (AT).

Tādējādi tika pieņemts lēmums bez pierādījumu pārbaudes civillietā, kas neatradās tiesneses rīcībā.

Savukārt ar tieslietu ministra pienākumu izpildītājas kultūras ministres 2014. gada 5. decembra rīkojumu tika ierosināta disciplinārlieta par tiesneses pieļautiem tīšiem likuma pārkāpumiem sakarā ar AT pagājušā gada 24. oktobra lēmumu, ar kuru konstatēts, ka pilsētas tiesas tiesnese, pieņemot lēmumu, pieļāvusi Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma normu pārkāpumus.

Tāpat par šiem pašiem pārkāpumiem, bet plašākā apjomā pret tiesnesi tika ierosināta disciplinārlieta ar apgabaltiesas priekšsēdētājas 2014. gada 4. decembra lēmumu, papildus lēmumā norādot tiesneses bezdarbību, ilgstoši neizlemjot jautājumu par sevis atstatīšanu no ar konkrētu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa lietu saistītu jautājumu izskatīšanas.

Tiesnešu disciplinārkolēģija, izvērtējot disciplinārlietas materiālus un uzklausot pilsētas tiesas tiesneses paskaidrojumus, nolēma izteikt pilsētas tiesas tiesnesei rājienu par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā, proti, par to, ka viņa pieņēma lēmumu bez pierādījumu pārbaudes civillietā, kas nebija tiesneses rīcībā. Tāpat Tiesnešu disciplinārkolēģija nolēma izbeigt disciplinārlietu daļā, kas attiecas uz apgabaltiesas priekšsēdētājas lēmumā un tieslietu ministra pienākumu izpildītājas kultūras ministres rīkojumā norādītājiem pārējiem pilsētas tiesas tiesneses pārkāpumiem.

Iepriekš raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka uzņēmumam "Dobeles dzirnavnieks" radās aizdomas, ka parādnieks "Zemzari" izmantojis shēmu ar maksātnespējas administratora un tiesneša līdzdalību, lai parāds nebūtu jāatdod. "Zemzari" "Dobeles dzirnavniekam" par preci neesot samaksājuši 163 00 eiro. Vēlāk visu saimniecības mantu un nekustamo īpašumu izpārdeva. Nomainījās arī "Zemzaru" juridiskā adrese, lai tiesāšanās notiktu tieši Siguldā.

Kā vēstīja raidījums, Siguldas tiesā Grebežniece sāka "Zemzaru" ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, apstiprinot ārpustiesas tiesiskās aizsardzības plānu, ko atcēla Augstākā tiesa. "Tiesnesei nebija dibināta iemesla konstatēt zemnieku saimniecības "Zemzari" tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna atbilstību Maksātnespējas likuma prasībām, jo šis atzinums nav nedz objektīvs, nedz patiess, uz ko norāda tālāk minētie apstākļi," bija norādīts tiesas lēmumā.

Tomēr pērn septembrī tiesnese pasludināja "Zemzaru" maksātnespēju.

Iepriekš "Zemzaru" īpašnieks Kaspars Liepiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas lielākie graudu pārstādes uzņēmumi - "Dobeles dzirnavnieks" un AS "Rīgas dzirnavnieks" - nav ļāvuši parādniekam - Mores pagasta zemnieku saimniecībai "Zemzari" - sakārtot saistības un panākuši saimniecības bankrotu. Tikmēr "Dobeles dzirnavnieks" norādīja, ka zemnieku saimniecība nav pildījusi savas saistības un tagad mēģina izvairīties no parādu nomaksas, turklāt bankrotējušā uzņēmuma vietā tiekot atvērts cits.

"Nenoliedzu, ka mums bija vairāk nekā 160 000 eiro parāds. Tomēr, ja kreditori būtu ievērojuši plānā noteikto kreditoru prasījumu pakāpenisku dzēšanas kārtību, mēs varētu visu sakārtot un "atsperties", taču mums netika dots laiks, tā vietā strauji tika apķīlāti īpašumi," toreiz sacīja Liepiņš. "Tiesvedība prasa laiku, tikmēr piespiedu kārtā ir panākta saimniecības pasludināšana par maksātnespējīgu. Tas var novest pie uzņēmuma likvidācijas, kas varbūt arī ir divu Latvijas graudu biznesa lielāko monopolistu interesēs," toreiz sacīja zemnieks.

Tikmēr "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils toreiz pauda viedokli, ka "Zemzari" realizējuši ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu nevis ar godīgu pieeju pret visiem kreditoriem, bet gan ar mērķi nenorēķināties ar kreditoriem.

"Par to liecina vairāki fakti procesa organizēšanā, piemēram, mainīta uzņēmuma adrese, paraksta tiesīgā persona utt. Ar "Dobeles dzirnavnieku", kas ir lielākais nenodrošinātais kreditors, nav saskaņots "Zemzaru" ārpustiesas tiesiskās aizsardzības plāns, kas ir viens no procesa pamatdokumentiem. Dažādu komercdarbībai neatbilstošo darbību kopums liecina, ka īpašnieks ir apzināti atsavinājis īpašumus, lai izvairītos no saistību izpildes pret ražotājiem. Tāpēc vērsāmies tiesā, lai apturētu aktīvu tālāku aizplūšanu. Realizējot mantas apķīlāšanu, noskaidrojās, ka "Zemzaru" konti ir tukši un saimniecisko darbību [uzņēmums] neveic neatkarīgi no apķīlājuma," norādīja Amsils.