Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šogad VUGD reģistrēti 4044 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 1728 ugunsgrēkiem vairāk nekā 2013. gadā, kad kūlas dedzināšanas rezultātā izdega 1884 hektāri teritorijas un nodega 44 ēkas. Lielākais kūlas ugunsgrēku skaita kāpums ir tieši Latvijas novados, kur kūlas ugunsgrēku skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājies divas reizes – no 1480 līdz 3006. Šogad tikai Mērsraga novadā nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks.

Tikpat bēdīga statistika vērojama arī Pierīgā. Salīdzinājumā ar 2013. gadu tikai vienā novadā – Ķekavas – ir fiksēta kūlas ugunsgrēku skaita samazināšanās (24 pret 28 pagājušajā gadā). Rēķinot izdegušo teritoriju, samazinājums vērojams vēl arī Ādažu, Babītes, Mārupes un Sējas novadā.

Negatīvā ziņā absolūts līderis Pierīgā ir Salaspils novads, kur šogad reģistrēti 75 kūlas ugunsgrēki (pērn 52) ar kopējo platību 141,2 hektāri (pērn 44,7 hektāri). Pēc izdegušās teritorijas otrajā vietā ierindojas Babītes novads (32 ugunsgrēki 76 ha platībā) un trešajā – Siguldas novads (42 ugunsgrēki 51 ha platībā).

Mazāk par desmit kūlas ugunsgrēkiem šogad notikuši Mālpils novadā (pieci; degusi 18,5 ha liela teritorija), Saulkrastu (seši; 4,2 ha), Sējas (septiņi; 1,2 ha), Ādažu (septiņi; 1,6 ha), Garkalnes (septiņi; 6,7 ha), Ropažu (astoņi; 8,8 ha) un Krimuldas novadā (deviņi; 6,7 ha). Tiesa, visos šajos novados kūlas ugunsgrēku skaits bijis lielāks nekā gadu iepriekš, dažos pat vairākkārt.

"VUGD aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām – ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt," norāda VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Gribuste.