Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Zinot, ka vienam no nomas pretendentiem ir visa nepieciešamā informācija par objektu un tā tehnisko stāvokli, NVA nav devusi citiem pretendentiem pienācīgu termiņu iepazīties ar objekta tehnisko stāvokli, turklāt nav veicinājusi plašāka pretendentu loka pieteikšanos, pavēstīja Valsts kontroles sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja.

Nekustamais īpašums Piestātnes ielā 6/14 līdz 2009.gada septembrim tika izmantots medicīnisko un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbiniekiem un ieslodzījuma vietu darbinieku apmācībai. Tas sastāv no dažādām ēkām – viesnīcas, administratīvās ēkas, mācību korpusa, ārstniecības ēkas, kluba un citām – ar kopējo platību vairāk nekā 5000 kvadrātmetru. 2011.gadā Aģentūra šo īpašumu uz 10 gadiem iznomāja SIA "ISIH" viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai.

Sākotnējā nomas tiesību izsolē piedalījušies tikai divi pretendenti, bet atkārtotā – pieci. Trīs pretendenti – SIA "Casa Services", SIA "ISIH" un "Qraka Aps (Ltd)" – iesniedza piedāvājumus, kuros ir saskatāmas līdzības – divos no tiem norādīti identiski uzņēmumu reģistrācijas numuri, visos teksts ir gandrīz identisks, kā arī tajā ir atrodamas vienādas pareizrakstības un gramatikas kļūdas, kas, pēc revidentu viedokļa, iespējams, norāda uz šo dalībnieku iepriekš saskaņotu rīcību ar mērķi ietekmēt izsoles gaitu.

Lai gan nomas objekts sastāvēja no 11 ēkām, abās izsolēs to apskatei un novērtēšanai, kā arī nepieciešamo investīciju aprēķināšanai tika dotas tikai 14 dienas. Tas neļāva citiem pretendentiem sagatavot pienācīgu piedāvājumu. Izsolē uzvarēja "Qraka Aps (Ltd)", taču no līguma parakstīšanas atteicās, un tiesības slēgt nomas līgumu ieguva SIA "ISIH", kas piedāvāja nākamo augstāko nomas maksu un, kā minēts, jau līdz šim bija iznomājis šo īpašumu.

Revīzijā konstatēts, ka nomas līgums pēc tā noslēgšanas vairākkārt ir grozīts, noslēdzot kopumā septiņas vienošanās, turklāt pirmie grozījumi līgumā veikti jau astoņas dienas pēc līguma noslēgšanas. Tā rezultātā SIA "ISIH" radīti labvēlīgāki noteikumi – samazināts līgumsoda apmērs no 0,5% uz 0,1%, dotas tiesības iznomāt telpas trešajām personām, pārcelti investīciju termiņi un noteikts, ka ieguldījumu apmēra pārsniegums kompensējams ar nomas maksas samazinājumu.

Lai veicinātu valsts īpašuma saglabāšanu un uzlabošanu, līgumā bija noteikts, ka nomniekam tā rekonstrukcijā jāiegulda pieci miljoni eiro, taču veikto grozījumu rezultātā nav nodrošināta investīciju veikšana sākotnēji plānotajos termiņos. Tāpat ir pieļauts, ka pirmajā rekonstrukcijas posmā nekustamajā īpašumā atzītā kopējā ieguldījuma vērtība 1 067 713 eiro ir nepamatoti palielināta, iekļaujot ieguldījuma vērtībā viesnīcas aprīkojumu, tai skaitā palagus, spilvenus, dvieļus u.c. sadzīves preces un aksesuārus 530 000 eiro vērtībā.

VK secinājusi, ka NVA nebija tiesību piekrist nomas maksas samazinājumam ar atpakaļejošu datumu un par laika posmu, kad vēl nebija pagājis gads kopš nomas līguma noslēgšanas un nebija pabeigti rekonstrukcijas pirmā posma darbi. Tā rezultātā NVA nav guvusi ieņēmumus 28 107 eiro apmērā.

VK arī secina, ka Iekšlietu ministrija kā Nodrošinājuma valsts aģentūras uzraugošā iestāde un minētā nekustamā īpašuma Jūrmalā valdītāja nav nodrošinājusi efektīvu kontroli pār pakļautības iestādes darbībām nekustamo īpašumu pārvaldības jomā, teikts Valsts kontroles paziņojumā.

Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA norādīja – VK lielākajā daļā savu veikto revīziju norāda, ka vērtē lietderības apsvērumus. Taču ministrija secinājusi, ka šajā ziņojumā secinājumi neatspoguļo situācijas otru pusi. Ministrijas īpašums Jūrmalā ir viens no uzskatāmākajiem piemēriem krīzes laikā pēkšņi 100% apturētajam finansējumam amatpersonu veselības aprūpei un ar aprūpi saistītajai infrastruktūras uzturēšanai. Kā komentēja ministrijā, problēma būtu, ja Nodrošinājumu valsts aģentūra (VNA) nebūtu neko darījusi, lai krīzes laikā meklētu investīcijas īpašuma pamatuzturēšanai un kaut nelielai, bet tomēr attīstībai.

Iekšlietu ministrija uzskata, ka 2009. gadā pieņemtais lēmums par objekta iznomāšanu bija pareizs lēmums tieši no lietderības viedokļa, jo nodrošinās nākotnē normālu, modernu infrastruktūru iekšlietu iestāžu darbinieku rehabilitācijas un rekreācijas nodrošināšanai. Turklāt, norādot, ka pirms aptuveni pieciem gadiem daļa no objekta bija nepabeigtas būvniecības stadijā kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, savukārt vēl daļa, tostarp visas komunikācijas sistēmas, nav remontētas un atjaunotas kopš astoņdesmitajiem gadiem.

Rezultātā tika pieņemts lēmums īpašumu nevis nodot VAS "Valsts nekustamajiem īpašumiem" (VNI) ar mērķi to atsavināt vai, zinot VNI ierobežotos finanšu resursus, neko objektā neieguldīt, bet iznomāt. NVA noslēgtais līgums īpaši nosaka, ka īpašuma atsavināšana vai privatizācija nav iespējama, sacīja ministrijā.

Saistībā ar līguma noslēgšanas tehniskajām niansēm ministrija skaidro, ka NVA šī bija pirmā pieredze ar objekta nodošanu izsolē un juridiskā noformējumā tika pieļautas nepilnības. Taču nav nekādu faktu un pamats uzskatīt, ka būtu konstatētas kādas noziedzīgas vai ļaunprātīgas darbības. Iekšlietu ministrija norādīja, ka noziedzīgu darbību gadījumā VK arī pati būtu nosūtījusi šo informāciju tiesībsargājošām iestādēm.

(papildināta ar pēdējām četrām rindkopām)