Kā pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Siguldas iecirkņa kārtības policijas vecākā inspektore Indra Podziņa, visvairāk jaunieši “uzdarbojušies” septembrī. Ne vienmēr šajās naksnīgajās izklaidēs piedalījušies visi seši, reizēm tas ticis darīts divatā, reizēm trijatā. Policija, savācot informāciju un veicot tās analīzi, kādā naktī iztraucēja jauniešus kārtēja mēģinājumā veikt noziedzīgu nodarījumu un aizturēja viņus.
Pēc aizturēšanas un visu vainīgo apzināšanas policijas pārstāvjiem nācies secināt, ka visi aizturētie nepilngadīgie jaunieši policijas redzeslokā nonākuši jau agrāk. Šiem likumparkāpumos iesaistītajiem jauniešiem vidējais vecums ir 14 gadi, vienam ir 17, vienam 13 gadi. Ģimenes situācijas jauniešiem ir dažādas – kāds aug ģimenē ar abiem vecākiem, cits tikai ar vienu no vecākiem. Mācās jaunieši dažādās Siguldas novada skolās, tā ka jājautā, kas viņus vieno. Uz to atbildi sniedz Indra Podziņa: “Man nav īstas pārliecības, ka šie bērni šobrīd pilnībā apzinās un izprot savu nodarījumu un sekas, kādas var iestāties. Škiet, ka pārsvarā visus vadījis viens motīvs – izklaidēties, “patusēt”, neprasme analizēt savu rīcību, nespēja izprast to, ka pēc jebkādām darbībām iestājas sekas. Gandrīz visi vecāki ir gatavi sadarboties ar institūcijām, lai tikai bērni nepieļautu atkārtotus likumparkāpumus. Jā, vairumā gadījumu to vajadzēja darīt jau agrāk, taču mūsu mērķis nav kādu tagad nosodīt. Liela daļa noziedzīgo nodarījumu, piemēram, logu stiklu dauzīšana Morē, notika nakts laikā, kad 14 gadus vecam jaunietim būtu jāatrodas gultā… Cits sagaidīja, kad vecāki dosies pie miera, un tad “izšmauca” no mājām, cits jau vairākas dienas nenakšņoja mājās, vēl kāds bija pārliecinājis vecākus, ka ciemosies pie drauga un tur arī nakšņos…”
Pašlaik vēl notiek lietas izmeklēšana, kopumā policijai jāskata vismaz 11 epizodes, paralēli tiek vākta jauniešus raksturojoša informācija. Tad notiks tiesa, kurā tiesnesis lems par soda veidu katram jaunietim pēc nopelniem.
Runājot par kopējo nepilngadīgo noziegumu statistiku Siguldas novadā, Indra Podziņa atzina, ka neesot tendence pieaugt noziedzīgo nodarījumu skaitam, drīzāk esot jāuztraucas par to, ka novada skolās vairs nestrādā sociālie pedagogi. “Pašlaik novadā noris diskusija, kā tiks realizēts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pants, kas nosaka, ka likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, Valsts policiju, sabiedriskajam organizācijām un citām iestādēm. Pašvaldībai jāiekārto profilakses lieta un jāizstrādā sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma katram bērnam, tostarp bērnam, kurš ubago, klaiņo vai veic citas darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības. Bet, kamēr mēs diskutējam, ar šiem bērniem neviens tā īsti nestrādā,” bažas par esošo situāciju pauž Indra Podziņa.