Seko Sēlija un Zemgale ar deviņiem bojā gājušajiem, Latgale – sešiem, Vidzeme – četriem un Kurzeme – trim. Līdz 10. novembrim uz Latvijas ceļiem bojā gājuši jau 53 gājēji, bet šogad kopā notikušas 153 traģēdijas ar letālām sekām. Pilsētās vairāk traģēdiju notiek diennakts gaišajā laikā (bieži vien uz gājēju pārejām), ārpus pilsētām – krēslā un tumsā. 27 bojā gājušie ir vecumā virs 40 gadiem, visvairāk avāriju notiek ar cilvēkiem, kuri vecāki par 60 gadiem.
Statistika uz ielām un ceļiem liek būt uzmanīgiem kā gājējiem un velosipēdistiem, tā auto vadītājiem. Lai arī gada pirmajā pusē ceļu satiksmes negadījumu un bojā gājušo statistiska bija aptuveni pagājušā gada līmenī, taču situācija pasliktinās, novembrī katru dienu uz Latvijas ceļiem bojā gājuši viens līdz divi cilvēki.
Lielākā daļa – vairāk nekā 60 % – traģēdiju, kuros iesaistīti gājēji, notiek diennakts tumšajās stundās, laikā starp plkst. 17 un pusnakti, kad pēc darba noguruši ir kā vadītāji, tā arī gājēji. Noguris autovadītājs nespēj tik ātri reaģēt un saskatīt tumsā gājējus un velosipēdistus. Turklāt, ja mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem nav atstarotāja vai lukturīša, viņi ir ģērbušies tumšās drēbēs un iet pa nepareizo ceļa pusi, viņus tumšajā, miglainajā un lietainajā laikā ir neiespējami saskatīt.
Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem jāpārvietojas pa ceļa kreiso pusi – pretēji auto plūsmai –, pat ja veicamais attālums ir neliels. Savukārt velosipēdistiem jābrauc pa ceļa labo pusi.
Lai izvairītos no šādām traģēdijām, CSDD aicina ikvienu satiksmes dalībnieku: lietot atstarotājus vai atstarojošus elementus (atstarojošas vestes, lukturīšus, mobilo tālruņu lampiņas); ievērot drošu braukšanas ātrumu; apdzenot transportlīdzekli vai uz šaurākiem ceļiem izmainoties ar citiem auto, ņemt vērā, ka gar ceļa malu var iet gājējs vai braukt velosipēdists; sagatavot auto braukšanai ziemas apstākļos un atcerēties, ka slapjā un slidenā laikā bremzēšanas ceļš kļūst garāks un pasliktinās riepu saķere ar segumu.
CSDD un Valsts policija aicina parūpēties par savu un tuvinieku drošību un dzīvību, jau laikus iegādājoties gaismu atstarojošus elementus, jo viens atstarotājs ir dzīvības vērts. Tāpat maldīgs ir priekšstats, ka pilsētas ielas ir pietiekami apgaismotas un tāpēc atstarotāji nav nepieciešami. Tas, ko redz vai neredz autovadītāji, atšķiras no pašu gājēju uztvertā. Atstarotāju lietošana vienlīdz būtiska ir gan lauku teritorijās, gan pilsētās.