Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Sākotnēji bija plānots, ka motivēts spriedums lietā būs pieejams 25. jūlijā, taču vēlāk šis termiņš tika pagarināts līdz 18. oktobrim. Līdz ar to arī 20 dienu termiņš sprieduma pārsūdzēšanai sāks ritēt tikai no 18. oktobra, raksta LETA.

Kā informēja Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja palīdze Oksana Hvostova, pilnā sprieduma sagatavošanas termiņš pagarināts, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 530. panta 3. daļu. Minētā likuma norma paredz, ka lietas apjoma, juridiskās sarežģītības vai citu objektīvu apstākļu dēļ pilna tiesas nolēmuma sagatavošanas termiņu var atlikt vienu reizi, paziņojot lietas dalībniekiem, kad būs pieejams pilnais nolēmums.

Kā ziņots, 11. jūlijā Vidzemes priekšpilsētas tiesa par savu bērnu sakropļošanu un nonāvēšanu apsūdzētajai medicīnas māsai piesprieda mūža ieslodzījumu bez mantas konfiskācijas ar policijas kontroli uz trim gadiem, kā to tiesas debatēs bija prasījusi prokurore Jekaterina Kušakova.

Tiesa arī nolēma piedzīt no apsūdzētās sievietes 48 640 latu kompensāciju par labu viņas meitai, kurai mātes rīcības rezultātā ir sabojāta redze un miris brālis.
Kopumā prokurore sievietei bija cēlusi apsūdzību pēc astoņiem Krimināllikuma un Kriminālkodeksa pantiem. Pēc septiņiem pantiem tiesa viņu atzina par vainīgu tā, kā to bija prasījusi prokurore, bet pēc viena panta apsūdzība tika nedaudz pārkvalificēta.

Apsūdzētā spriedumu noklausījās, neizrādot īpašas emocijas. Kā vēlāk paskaidroja viņas advokāts Uldis Lapiņš, lielāko daļu apsūdzībā inkriminēto darbību sieviete tiesā atzina. Vienlaikus noprotams, – apsūdzētā bijusi pārliecināta, ka ar savu rīcību viņa bērniem tikai palīdz.

Kā skaidroja advokāts, psihologi atzinuši, ka sieviete, visticamāk, sirgst ar deleģēto Minhauzena sindromu. Tādos gadījumos vecāki izgudro savam bērnam dažādas kaites vai pat paši veicina to simptomus. Līdz ar to "nevar teikt, ka viņa ir vesela, bet pieskaitāma viņa ir", rezumēja advokāts.

Viņš atzina, ka pirmās instances tiesas spriedums neesot bijis īpašs pārsteigums. Savukārt apsūdzētā visnotaļ mierīga bijusi visa tiesas procesa laikā, ne tikai, noklausoties spriedumu.

Par to, vai 11. jūlijā pasludināto spriedumu pārsūdzēt, advokāts lemšot pēc konsultēšanās ar klienti.

Arī prokurore Kušakova vēl nezina, vai iesniegs apelācijas protestu par 11. jūlija spriedumu. Apsūdzētajai piemērotais sods prokurori pilnībā apmierina, jautājums varētu būt vienīgi par to sprieduma daļu, ar kuru viens no apsūdzības pantiem pārkvalificēts, norādīja Kušakova. Pati apsūdzētā 11. jūlijā tiesai atzina, ka spriedums ir pilnībā saprotams, bet žurnālistiem viņa nekādus komentārus nevarēja sniegt, jo uzreiz pēc tiesas sēdes tika konvojēta prom.

Apsūdzētā iepriekš bija norādījusi, ka būs gatava izciest jebkuru sodu, ko tiesa viņai piespriedīs. Lai gan lieta pēc būtības tika izskatīta aiz slēgtām durvīm, sprieduma rezolutīvo daļu tiesa nolasīja atklātā sēdē.

Saskaņā ar apsūdzību medmāsa laikā no 1997. gada 8. jūnija līdz 2011. gada 31. oktobrim veikusi noziegumus, kuros divi viņas bērni miruši, bet viens zaudējis redzi.

Kā iepriekš informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga, apsūdzības skatījumā sieviete šādi rīkojusies, lai iegūtu materiālus labumus. Prokurore Kušakova apstiprināja, ka saskaņā ar apsūdzību sieviete, izmantojot savas mediķes zināšanas, bērniem nodarījusi tādas traumas, kas izraisījušas viņu saslimšanu.

Ārstu komisijai neradās aizdomas par tīšu rīcību, tāpēc slimajiem bērniem tika piešķirta invaliditāte, un sieviete saņēma ne tikai invaliditātes pabalstus, bet arī cita veida sociālo atbalstu. Attiecībā uz vienu mirušo bērnu pabalsts gan netika saņemts, jo viņš nomira drīz vien pēc izraisītajām veselības problēmām.

Prokurore ētisku apsvērumu dēļ žurnālistiem neatklāj noziegumu izdarīšanas detaļas. Netiek arī atklāts, cik daudz materiālo labumu sievietei izdevies iegūt. Medmāsa apsūdzēta par slepkavību pastiprinošos apstākļos, cietsirdību un vardarbību pret mazgadīgo, kā arī apreibinošu vielu ievadīšanu pret personas gribu un par tīšu smagu miesas bojājumu izdarīšanu. Par šādiem noziegumiem draud mūža ieslodzījums. Apsūdzētā sieviete joprojām atrodas apcietinājumā.

Jau ziņots, ka medicīnas māsa daudzu gadu garumā aprūpējusi bērnus vairākās Latvijas slimnīcās, taču ārstniecības iestādēs nekas aizdomīgs neesot konstatēts. Arī medmāsas profesionālajā darbībā nav fiksēti nekādi pārkāpumi.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka sieviete atzīta par pieskaitāmu jeb pietiekami veselu, lai viņa varētu atbildēt par savu rīcību tiesas priekšā.

1971. gadā dzimušo medicīnas māsu no Rīgas reģiona likumsargi aizturēja 2011. gada novembra beigās. Jau toreiz bija aizdomas, ka viņa ilgstoši un apzināti radījusi mehāniskus acs bojājumus savai tobrīd 12 gadus vecajai meitai, kamēr bērns gulējis miega zāļu iespaidā. Pēc sešus gadus ilgas meitenītes redzes problēmu pētīšanas mediķiem radušās aizdomas, ka viņai nav iedzimtas patoloģijas, bet acs tiek bojāta, mehāniski iejaucoties no ārpuses.

Divi minētās sievietes bērni miruši 1997. un 2008. gadā. Pavisam viņa dzemdējusi četrus bērnus, no kuriem viens jau piedzimis nedzīvs, tāpēc šo gadījumu policija neizmeklēja.

Iepriekš:
Lems par soda piemērošanu "Siguldas medmāsai"
Bērnu slepkavībās apsūdzētā Siguldas medmāsa stāstījusi, ka meitai acī iedūries zars