"Pēdējos divus nozaga no kādas mājas pagraba, taču līdz šim nav bijusi neviena zādzība pie lielveikala," precizē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu policijas iecirkņa priekšniece Irina Burdiļova. Tomēr viņa atzīst, ka paniku celt nevajadzētu – pērn no 1. janvāra līdz jūlijam Carnikavas un Saulkrastu novadā ticis konstatēts tieši tāds pats velosipēdu zādzību skaits kā pašlaik.
Šogad Saulkrastos nozagti četri, bet Carnikavā astoņi velosipēdi. Pērn Carnikavā bija pieci, bet Saulkrastos – septiņi. Taču velosipēdu zādzību skaits sarucis Ādažos, kur pirms diviem gadiem vasaras sezonā zagļi aizveduši pat vienu līdz divus velosipēdus nedēļā. Labāka situācija bijusi pērn, kad aizdzīti tikai astoņi velosipēdi, taču šogad – viens.
I. Burdiļova secina, ka šī tendence saistāma ar vietējās pašvaldības policijas pastiprinātu kontroli, un uzsver, ka zagļi vairāk iecienījuši vidusmēra, nevis ekskluzīvus un dārgus braucamos, jo tos pēcāk būtu grūtības pārdot. Tomēr nereti likumpārkāpēji izrādoties pārāk slīpēti un tos neizdodas aizturēt. Zagļi esot gan vietējie, gan tādi, kas zagt brauc pat no Baložiem Ķekavas novadā. "Dažāds kontingents. Taču tagad visi ir automobilizēti – jebkurš var nopirkt automašīnu par 100 latiem un atbraukt. Tā nav problēma," stāsta I. Burdiļova un atceras, ka kādreiz ikdienišķa bijusi pārvietošanās ar vilcienu. "Varēja pārbaudīt pirmo un pēdējo vilcienu un tajā vienmēr sastapt kādu ar zagtām mantām."
Siguldā apzog arī tūristus
Savukārt Valsts policijas Siguldas iecirkņa priekšnieks Andris Vīgants atklāja, ka lielākā problēma Siguldā esot dārza tehnikas zādzības. Lai gan pērn novadā nozagti 49 velosipēdi, tostarp no divriteņa par vairākiem simtiem latu šķīries kāds tūrists, šogad reģistrētas tikai sešas zādzības – trīs braucamie aizvesti no dzīvojamo ēku kāpņu telpām, taču divi bez uzraudzības atstāti pie veikaliem.
Savukārt iesniegumu par zādzību atsaukusi viena pavecāka kundze. "Iespējams, zādzību skaits varētu palielināties jūlijā un augustā. Taču, ja nenotiks nekas ārkārtējs, prognozēju, ka līdz rudenim varētu būt maksimāli 15 zādzības." Lielākoties tās notiekot pie lielveikaliem, kur garnadži izvēlas nepieslēgtus velosipēdus. "Pērn nebija neviena gadījuma, kad būtu pārkniebts stiprinājums," precizē A. Vīgants un atklāj, ka zagļi 80 procentos gadījumu ierodas no citiem novadiem.
Arī pašlaik notiekot izmeklēšana par velosipēda zādzību, kur galvenais aizdomās turamais ir kāds rīdzinieks. Šajā sezonā izdevies aizturēt vienu zagli. "Vīrietis izgāja pastaigā ar bērnu un ievēroja, ka pa ielu ar viņa velosipēdu brauc kāds nepazīstams cilvēks. Cietušais pats aizturēja zagli un izsauca policiju. Šis aizturētais jau iepriekš bija tiesāts par velosipēdu zādzību." Arī Siguldas Valsts policijas iecirkņa priekšnieks atzīst, ka samazināt velosipēdu zādzības, īpaši no tūristu mītnēm, izdevies, sadarbojoties ar pašvaldības policiju.
Kļūdas nemainās
"Es taču tikai uz piecām minūtēm. Kāpēc jāpieslēdz? Neviens jau nezags pie mājām," biežāko iemeslu, kāpēc tiek nozagta teju trešdaļa velosipēdu atklāj Valsts policijas preses sekretārs Toms Sadovskis. Lai gan velosipēdu zādzību skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies aptuveni par 20 procentiem, T. Sadovskis uzsver, ka tās nebūt nenotiek tikai vasarā, bet visu gadu.
Spilgti atmiņā palicis kāds tikko pilngadību sasniedzis ādažnieks, kurš pērn Carnikavas un Ādažu novados nozadzis vairāk nekā 20 braucamos. Lai gan policija nenogurstoši gadu no gada atkārto, kādus drošības pasākumus vajadzētu veikt, velobraucēji aizvien pieļauj vienas un tās pašas kļūdas, velosipēdus lētticīgi atstājot bez uzraudzības. "Bieži pieslēdz ar zemas kvalitātes saslēdzējiem. Bet, ja esi iegādājies divriteni par 200 latiem, ir tikai normāli iegādāties kvalitatīvu veloslēgu," iesaka T. Sadovskis un atgādina, ka lieliska iespēja pasargāt savu velosipēdu ir, reģistrējot to Ceļu satiksmes drošības direkcijā. "Bieži pamanām cilvēku, kas nes vai stumj vienlaikus divus velosipēdus. Ir nepārprotami, ka tie ir zagti, bet, ja nav reģistrēti, nevaram neko pierādīt."
Paļaujas uz veiksmi
Cik cilvēku, tik paņēmienu, aizsargājoties pret garnadžiem. Par velosipēdu zādzībām ir dzirdējuši visi, taču mūsu sastaptie velobraucēji atzīst, ka lieki par to galvu nelauza. Mārupē sastaptā Ilze, kas savu divriteni bija novietojusi novietnē pie veikala, pastāstīja, ka ar velosipēdu pārvietojas jau 30 gadus. Tomēr, dodoties veikalā, ne vienmēr to saslēdz ar drošības ķēdi. Līdz šim nevis garnadzis sievietes braucamo neesot iekārojis.
Lai gan Garkalnes novadā pērn nebija reģistrēta neviena velosipēdu zādzība, šogad garnadži rokās jau iekritis viens braucamais. Uz novada veloceliņa sastaptais Viktors neslēpj, ka, dodoties uz veikalu, nenodrošinās pret zagļiem. "Vēl ne reizi neesmu cietis no zagļiem un ar šo riteni braucu jau gadus desmit," stāsta vīrietis.
Savukārt Kristīne no Rīgas rāda atslēgu, kas iegādāta vien par pāris latiem. "Nav jau ļoti droša, bet pagaidām ir pasargājusi. Taču vienmēr cenšos velosipēdu novietot vietā, kur ir daudz cilvēku, un, ja būs kaut kas aizdomīgs, kāds noteikti pamanīs."
Aivars no Mārupes atzīst, ka ar velosipēdu zagļiem guvis rūgtu pieredzi. Savulaik atstājis braucamo vien uz desmit minūtēm, bet, kad atgriezies, palikusi vien pārzāģēta drošības ķēde. "Tas gan bija Rīgā. Iesniegumu policijā nerakstīju, jo šķita, ka tāpat neatradīs. Droši vien pārkrāsoja un uzreiz pārdeva," spriež Aivars un stāsta, ka tagad uz veikalu izvēlas iet kājām vai velosipēdu atstāj tikai pazīstamu cilvēku uzraudzībā.
