Ārvalstnieki par iespējām iegūt Latvijas pilsonību interesējas vairāk nekā nepilsoņi, un vairums uzskata, ka latviešu valodas bezmaksas kursu varētu būt vairāk, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nule publiskotais pētījums.
"Pirms pāris gadiem piedalījos 120 stundu intensīvo kursu vadīšanā. Par atsaucību un rezultātiem sūdzēties nevarējām," atceras Salaspils 2. vidusskolas direktore Veneranda Bogdane-Rogozina un piebilst – pērn skaitliski nelielāku nodarbību apmeklētāju vidū bijis arī cilvēks bez latviešu valodas priekšzināšanām, bet pēc mācībām pārbaudījumu visvienkāršākā prasmes līmeņa kategorijā nokārtot spējis.
"Nekad neesam atteikuši telpas, un interesentu vienmēr bijis pietiekami," par kursiem Vangažos teic pilsētas pārvaldes vadītājs Aivars Nalivaiko. Viņš atzīst – neatkarīgi no attieksmes pret naturalizāciju, visa gadagājuma cilvēki valsts valodu lielākoties apguvuši vismaz ikdienas visvienkāršākajā saziņas līmenī.
Babītes novada vadītāja Andreja Ences ("Reģionu alianse") vērojumi liecina: lai arī var sastapt cittautiešus, kas latviešu valodā apguvuši vien dažas pieklājības frāzes, interesi par valsts valodas kursiem dome neesot konstatējusi. Ir ārvalstu pilsoņi, kas novadā dzīvo gadiem, jau diezgan labi runā latviski un cenšas valodas prasmi pilnveidot, A. Ence neaizmirst pieminēt arī pozitīvos piemērus.