Alternatīvo mācību iestāžu saraksts virtuālajā tīmeklī liecina, ka Pierīgā ir viena Valdorfa skola Ādažos un divi bērnudārzi Mārupē un Siguldā. Dažādas alternatīvās un tautskolas ir arī citos novados.
No Štutgartes visā pasaulē
Valdorfa pedagoģijas sākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad austriešu izcelsmes psihologs un antropozofijas pārstāvis Rūdolfs Šterns lika pamatus skolai "Valdorfa Astorijas" cigarešu fabrikas strādnieku bērniem Vācijas pilsētā Štutgartē 1919. gadā. Savukārt pērnajā gadā visā pasaulē bija 1025 šādas brīvās skolas, 2000 bērnudārzi un 530 īpašie izglītības centri 60 dažādās pasaules valstīs. Latvijā esošo mācību iestāžu programmu licencējusi arī LR Izglītības un zinātnes ministrija.
Šī īpašā pieeja mācībām un pasaules izziņai atšķiras ar to, ka liela uzmanība tiek pievērsta vecumposmiem.
Tajā tiek izšķirti trīs periodi, kas ilgst aptuveni septiņus gadus. Pirmais posms, kas ilgst no dzimšanas līdz septiņiem gadiem ir laiks, kad bērnam ir jāattīsta galvenās maņas, otrajā fāzē, kas ilgst aptuveni no septiņiem līdz 14 gadiem, lielāka vērība tiek pievērsta jutekliskajai pasaules izziņai, bet pēc šī vecuma skolotāja galvenais uzdevums ir attīstīt pusaudzī un vēlāk arī jaunietī spriešanas spējas.
Citādākas mācību stundas
Ja vispārizglītojošajās skolās bērni ir spiesti rātni sēdēt 40 minūtes, kurās intensīvi raksta, rēķina, dzied vai dejo, Valdorfa skolās zinību apgūšana notiek citādāk, piemēram, Ādažu Brīvajā Valdofra skolā tās audzēkņiem diena sākas ar 120 minūšu garu stundu. Tajās cikliski tiek mācīti visi priekšmeti, kurā skolēni ne tikai klausās pedagoga stāstītajā, bet arī pats darbojas radoši. Šādi mācību cikli ilgst no trim līdz piecām nedēļām. Savukārt pārējās mācību stundas norit pēc tāda paša grafika kā vispārizglītojošajās skolās, proti, 40 minūtes.
Nedaudz citādāka un krietni radošāka pieeja Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā ir dabaszinātnēm. Tādus priekšmetus kā fiziku, ķīmiju un ģeometriju audzēkņi sāk apgūt jau sestajā klasē, šajā laikā veltot laiku izziņas procesiem, lai saprastu, kā visas šīs lietas darbojas praksē. Tā ir iespēja atklāt, cik dabaszinātnes ir interesantas un aizraujošas.
Nevis konkurēt, bet atrast savu nišu
To, ka šāda pieeja mācībām ir nākotnes izglītības pamatā, ir pārliecināta Jūlija Dobroviļska, kura vairāk nekā desmit gadus ir nostrādājusi šādā mācību iestādē. "Šajās skolās mēs mēģinām audzināt cilvēkus, kuri ir brīvi savās izpausmēs, attīstot savus talantus, nevis cenšoties līdzināties citiem." Galvenais mērķis– pēc tam dzīvē atrast savu nišu, nevis censties būt par 151 konkurentu uz vienu darbavietu, jo šādas prasmes un iemaņas ir vēl 150 cilvēkiem. Tas savukārt sekmēs sabiedrības attīstību un dažādošanos, uzskata pieredzējusī pedagoģe.
Pie pozitīvajiem aspektiem viņa min arī to, ka šajās mācību iestādēs bērni ir pozitīvāki, jo nav stresa par to, ka kāds neiekļaujas noteiktajos rāmjos, jo nerēķina vai nedzied tikpat labi kā klasesbiedrs. "Ne velti ir bērni, kuri mācās skolā, kurā ir Valdorfa programma, aiziet uz vispārizglītojošajām skolām un pēcāk atnāk atpakaļ, " zina teikt J. Dobrovoļska. Iemesls – tajās trūkstot siltuma un pievēršanās bērna un jaunieša individualitātei.
Tas, lai bērns attīsta savas spējas, nevis iekļaujas noteiktos standartos, visticamāk ir bijis iemels, kādēļ teju 250 bērnu vecāki nolēmuši savas atvases sūtīt Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā. Par labu šādai apmācībai izvēlējušies arī 50 bērnudārznieku vecāki. Iespējas sūtīt savas atvases šādā īpašā bērnudārzā ir arī siguldiešiem.
Kurp mūsu bērnus ved izglītības sistēma?
Valdorfa skolā bērni ne tikai klausās skolotājā, bet ļoti daudz laika velta dažādās radošās aktivitātēs, ar mērķi attīstīt savus talantus.
arhīvs
Bērns ir personība, tādēļ arī viņa vecums spējas un varēšana nosaka mācību saturu un metodes. Vispārizglītojošajās skolās esošais standarta rāmis ir pazudis. Šādi apgūt zināšanas piedāvā tā sauktās Valdorfa skolas. Iespējas tādās sūtīt savus bērnus ir arī pierīdzniekiem.