Emigrācijas vilnis nav gājis secen arī bagātajai Pierīgai, un tas vēl turpinās, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta informācija. Apkopotie dati par aizbraucēju skaitu un tiem bērniem, par kuriem pašvaldībai nav informācijas, ir šokējoši. Lielajos Pierīgas novados šis skaitlis pārsniedz simtu, kur mazāk iedzīvotāju – dažus desmitus.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākā Pierīgas pašvaldība ir Salaspils. To līdz šī mācību gada sākumam pametuši 88 bērni, bet par 42 pašvaldībai informācijas nav.
Kā šāds skaitlis radies, Salaspils 2. vidusskolas direktorei Venerandai Bogdānei–Rogozinai skaidrojuma nav. Viņas vadītājā mācību iestādē uz ārzemēm devušies 12 skolēni, kuru vecāki gan bijuši tik apzinīgi un skolu informējuši. "Man tiešām grūti pateikt, kā var būt tā, ka pašvaldībai nav informācijas par bērniem. Mums taču novadā ir sociālais dienests un bāriņtiesa, tāpēc bērni tā vienkārši nevar nenākt uz skolu," pārliecināta skolas direktore.
Viņa pieļauj, ka daļa no šiem bērniem patiesībā mācās kādā Rīgas skolā, bet galvaspilsēta nav Salaspils pašvaldībai sniegusi par to informāciju. Iespējams, vecāki nav paziņojuši, ka dodas prom no valsts vai maina dzīvesvietu. "Bērni tā vienkārši pazust nevar," vēlreiz pārliecināti pauž V. Bogdāne–Rogozina.
Problēmas ir arī mazākajās pašvaldībās. Piemēram, Ķekavas novadā šogad mācības nav sākuši 102 bērni. 66 vecāki ziņojuši, ka pārceļas uz ārzemēm, bet par 36 pašvaldībai nav informācijas. Tas ir viens no lielākajiem skaitļiem Pierīgā. Ķekavas novada sociālā dienesta vadītāja Ņina Timermane sliecas domāt, ka arī šo 36 bērnu vecāki pārcēlušies vai nu uz citu pašvaldību vai emigrējuši uz ārzemēm, vietvarai par to nepaziņojot.
"Mums tomēr ir maza pašvaldība, tāpēc visas problēmģimenes ir apzinātas. Nabadzīgākajām palīdzam iegādāties visu skolai nepieciešamo, tāpat bērni ir nodrošināti gan ar brīvpusdienām, gan bezmaksas transportu no mācību iestādes un atpakaļ, tāpēc trūkums nevarētu būt par iemeslu neiešanai uz skolu. Tas, ka mums nav informācijas par šiem bērniem, nenozīmē, ka viņi kaut kur klaiņo apkārt," tā Sociālā dienesta vadītāja.
Viņas vadītajai iestādei esot izveidojusies ļoti laba sadarbība gan ar pašvaldības, gan Valsts policiju, tādēļ dienests ļoti operatīvi saņemot informāciju par to, ka bērni laikā, kad tiem jābūt skolā, tajā neatrodas.
Ņ. Timermane gan nenoliedz, ka problēma ar bērnu neiešanu skolā tomēr pastāvot. Tas gan attiecas uz tiem, kuri skolā ir pierakstīti, bet tajā parādās epizodiski.
Tam, ka viņi labāk izvēlas "bastot", esot vairāki iemesli. Pirmkārt, vecāki nekontrolē, vai bērns ir skolā, jo ir pārāk aizņemti darbā, vai slīgst atkarībās. Šajā gadījumā vecākiem tiekot piedāvāta iespēja ievietot atvasi internātskolā. Otrkārt, bērns cieš no vienaudžu emocionālās vardarbības, tāpēc skolas vietā labāk izvēlas pavadīt laiku kaut kur citur. Taču par šādiem gadījumiem skolas uzreiz ziņojot, un sociālais dienests dodoties pie vecākiem, lai rakstu kopīgu risinājumu problēmai.
Savus skolēnus cītīgi pieskata Olaines novada mācību iestādēs un pašvaldībā. Ne velti no 116 bērniem, kuri nav sākuši mācības, informāciju par iemesliem nav izdevies iegūt tikai no divu bērnu vecākiem. Iepretim tam 107 devušies uz ārvalstīm, bet septiņiem anulēta deklarētā dzīvesvieta.
Kā zina teikt Olaines 1. vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Līga Gulbe, šajā mācību iestādē skolēnu iztrūkumu jūtot, bet tas neesot tik liels, kā parādās statistikā. Katru gadu vidēji pieci līdz astoņi bērni kopā ar vecākiem emigrējot no valsts un tādēļ mācības Olainē pārtraucot. "Šis skaitlis, iespējams, ir tik liels, jo Olaines teritorijā, aiz Jaunolaines līdz pat Tīrainei, ir daudz mazdārziņu, kuros deklarējušies rīdzinieki, bet mūsu novadā nedzīvo. Tas nozīmē, ka arī viņu bērniem vajadzētu iet Olaines skolās, bet reāli viņi dzīvo un mācās Rīgā, un no turienes arī pārceļas uz ārzemēm," spriež L. Gulbe.
Līdzīga situācija ir Mārupes novadā. Visticamāk, kopā ar vecākiem uz ārzemēm izbraukuši 92 bērni, un tikai par vienu pašvaldībai nav informācijas. Kā pieļauj Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs ("Vienotība"), iemesli tik lielam izbraukušo bērnu skaitam var būt vairāki. Viens no tiem – kāds no vecākiem ārvalstīs jau dzīvo ilgāku laiku un uz turieni pārvākties nolēmuši arī pārējie ģimenes locekļi, tostarp nepilngadīgie bērni, kuriem būtu jāiet skolā.
"Mūsu novadā iedzīvotāju migrācija ir diezgan liela. Vieni brauc prom, citi atkal atpakaļ. Par strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos nevaram sūdzēties. Tas, par ko mums pašvaldībā aktīvi jāsāk domāt, ir, kā integrēt šos bērnus, kuri atgriezušies Latvijā, atpakaļ mūsu mācību procesā, jo zināšanu līmenis tur un šeit var atšķirties," spriež M. Bojārs.
Iepriekš:
Skarbā realitāte: Pierīgas novados mācības nav sākuši desmitiem bērnu