Vairākas studiju programmas Latvijā atzītas par nekvalitatīvām, tāpēc izriet, ka studenti mācoties maksājuši par nekvalitatīvu pakalpojumu. Vai šādā situācijā tie, kas jau izmācījušies, nav tiesīgi lūgt kompensāciju vai saņemt vietā kādu citu studiju programmu?
Komentē Maija Kokare, Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos:
"Mans viedoklis, kas gan nav augstākās izglītības eksperta viedoklis, noteikti nav tik kategorisks, jo, pirmkārt, studijas nav prece. Šādu analoģiju lietošana, protams, labi palīdz domāt par tik abstraktām lietām kā studiju kvalitāte, tomēr nav izmantojama spriedumu izteikšanai, jo novienkāršo un tātad izkropļo patieso ainu. Studiju process nevienam netiek iedots vai pārdots, tajā ir daudzi spēlētāji un komponenti, tostarp studenti paši.
Otrkārt, vērtēšanas process, kurā tiek izmantoti dažādi kritēriji, ir ikdienas procedūra, un augstskolas savu programmu kvalitāti atbilstoši pašu izvēlētiem kritērijiem izmanto un attiecīgi attīsta savu studiju procesu. Tātad, gan šo kritēriju ietvaros, gan, ņemot vērā to, ka studiju programmas ir akreditētas un tātad vērtētas arī vēl pēc kādiem citiem, vispārīgākiem kritērijiem, var secināt, ka tās ir kvalitatīvas.
Aktuālā diskusija par studiju kvalitāti, manuprāt, ir citāda – pirmkārt, tiek meklēti jauni kritēriji, kuros vērtēt augstāko izglītību, jo pasaule attīstās, darba tirgus mainās un izpratne par to, kas ir kvalitatīvs, arī. Otrkārt, tiek meklēti jauni veidi, kā sakārtot prioritātes, lai mobilizētu valsts finansējumu augstākajai izglītībai un nodrošinātu ieguldījumu ilgtspēju. Šis ir nozīmīgs izglītības attīstības jautājums un konstruktīvi risināms, tomēr tā risināšanā lietotie argumenti nav primitīvi interpretējami.
Īsumā (arī nepilnīga analoģija) – jūs taču nemēģināsiet pieprasīt pārdevējam atpakaļ samaksu par savu aizpērnajā sezonā nopirkto kleitu tāpēc, ka tā vairs nav modē un ir pavalkāta."
