Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) precizē, ka papildu finansējums tiks izmaksāts pedagogiem (izņemot pirmsskolas izglītības iestāžu un speciālo izglītības iestāžu pedagogus) tajās pašvaldībās, kuras 2017./2018. mācību gadā izpildīja noteikto normētā skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi, kā arī pašvaldībām, kas veikušas ar skolu tīkla sakārtošanu saistītus pasākumus, sniedzot reālu mērķdotācijas ietaupījumu 2016., 2017. un 2018. gadā. Kopumā trijos gados pašvaldību veiktā skolu tīkla sakārtošana devusi vairāk nekā 4,3 miljonus eiro ietaupījumu.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka pašvaldībām, kuras aktīvi strādā, lai veidotu modernu un realitātei atbilstošu skolu tīklu, ir jāizjūt ne tikai pašu pieņemto lēmumu radītā pozitīvā ietekme, bet tam jāseko arī finanšu stimulējošiem mehānismiem no valsts puses. Ministrs uzsver, ka šāds finansiāli stimulējošs mehānisms ir skaidrs signāls tam, ka pedagogu atalgojuma pieaugums ir reāls, taču būtiskas pozitīvas izmaiņas iespējamas tikai visām pusēm sadarbojoties un strādājot.

Līdz šim pašvaldību paveiktais ļauj prognozēt, ka turpmākajos gados pedagogu atalgojumu mērķdotācijā nonāks vēl papildus valsts finansējums, radot iespējas celt skolotāju algas arī turpmāk, uzsver Šadurskis. Ministrs norāda, ka jau tagad ir redzama pozitīva uz pedagogu atalgojumu pašvaldībās, kurās ir veikts mērķtiecīgs darbs, lai veidotu mūsdienīgu skolu tīklu, kas nodrošina pilnu slodzi pedagogiem un atalgojumam par slodzi sasniegt 1000 un vairāk eiro.

IZM apkopotie dati liecina, ka vidējā algas likme skolotājiem pēdējo trīs mācību gadu laikā ir pieaugusi, sākot no 701 eiro par likmi 2015./2016. mācību gadā līdz 765 eiro 2017./2018. mācību gadā. Tādējādi šobrīd jau 77 no 119 pašvaldībās jeb 332 no 662 izglītības iestādēm vidējā algas likme pedagogam ir 710 eiro un augstāka. Vienlaikus pedagoga vidējā slodze ir pieaugusi tikai par vienu stundu – no 22 līdz 23 stundām nedēļā.

Lielai daļai pašvaldību, kuras kārto skolu tīklu, vidējā tarificētā slodze skolotājam samazinās, tātad reorganizācijas rezultātā skolotāju skaits nesamazinās, tādējādi arī vidējās algas likmes visām pašvaldībās nepieaug. Dati par pedagogu noslodzi liecina, ka tikai nepilni 40% skolotāju strādā pilnu slodzi un vairāk, savukārt lielai daļai tarificētas no 0,25 līdz 0,75 slodzēm, kas attiecīgi nozīmē nesamērīgi zemu atalgojumu.

Šogad piemaksas saņems 88 pašvaldības, un piemaksu apmērs ir robežās no 1% līdz 11% no septembrim – decembrim aprēķinātās mērķdotācijas bez finansējuma pedagogu profesionālās darbības kvalitātes piemaksām.