Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš norādīja, ka Ādaži šo skaitu sasniegs, taču citām vidusskolām tas varētu sagādāt problēmas. "Šeit ļoti ir jāseko līdzi dinamikai, jo nesen mums Ādažos bija 90 vidusskolēni, bet tūlīt būs 150 un šī starpība ir ļoti būtiska. Daļā Pierīgas pašvaldību iedzīvotāju skaits aug, bet daļā arī sarūk un, manuprāt, ar šiem kritērijiem jābūt ļoti selektīviem. Manuprāt, katra otrā vidusskola šos rādītājus izpildīt nevarēs," sprieda Sprindžuks.

Iemesls tam esot pašvaldību vidusskolu "universalitāte", jo skolās tiekot uzņemti visi gribētāji, taču liela daļa bērnu zina, ko vēlas darīt un tāpēc brauc uz Rīgu, kur vidusskolas ir ar ievirzi matemātikā, valodās vai citās zinātnēs.

Lai gan konceptuāli viņš atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri pāriet uz lielām vidusskolu klasēm, lai nodrošinātu augstāku izglītības kvalitāti, vidusskolu tīkla plānošana, pēc Sprindžuka domām, būtu jānodod vai nu pašu pašvaldību rokās vai vismaz plānošanas reģionu pārziņā.

Tādu pat viedokli aģentūrai LETA pauda arī apvienības valdes locekle un Carnikavas novada priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (ZZS). "Jau tad, kad tika spriests par 25 bērnu limitu, mēs konstatējām, ka bez skolu apvienošanas arī Pierīga šos kritērijus izpildīt nevarēs. Tagad šī latiņa ir nedaudz nolaista, taču vienalga jāvērtē katra pašvaldība atsevišķi," sacīja Jurēvica.

Viņa arī pauda pārliecību, ka vidusskolu tīkla plānošana jānodod plānošanas reģionu rokās, jo tagad visas pašvaldības atkal konkurēs, lai pārvilinātu bērnus pie sevis. "Ja šī funkcija būtu nodota plānošanas reģioniem, pašvaldības būtu spiestas sēsties pie viena galda un domāt par kopīgu reģionālu darbību. Tagad vienas pašvaldības skolā ir 20 bērni, otras pašvaldības skolā vēl 20 un viņas savā starpā sacentīsies un tas nav efektīvi," pauda Jurēvica.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavojusi noteikumu projektu par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijiem maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.

Noteikumu projektā noteiktais minimālais skaits nav attiecināms uz klašu atvēršanu, bet gan saistīts ar pedagogu darba samaksas finansēšanu.

Republikas pilsētas pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs jābūt 25 skolēniem klasē un 138 skolēniem klašu grupā. 22 skolēniem klasē un 120 skolēniem klašu grupā vajadzēs būt Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novada un reģionālās nozīmes attīstības centra pilsētas pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.

20 skolēni klasē un 54 skolēni klašu grupā varēs būt valsts augstskolas izglītības iestādē un iepriekš nenosaukto administratīvo teritoriju pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. 12 skolēni klasē un 33 skolēni klašu grupā varēs būt tajās pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības iestādēs, kurām attālums līdz tuvākajai citai vidusskolai ir 25 kilometri un vairāk. Šāds pats minimālais skaits plānots arī skolām, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.