Pilsonības un migrācijas pārvaldes dati liecina, ka pārsvarā visi indieši un pakistānieši pie mums ierodas, lai mācītos un tādējādi saņemtu Eiropas Savienības termiņuzturēšanās atļauju. Vai arī izliktos, ka mācās.
Ar izglītības eksportu un ārvalstu studentu piesaisti nodarbojas teju visas augstskolas, jo demogrāfiskās situācijas dēļ ar vietējiem studentiem vien nepietiek. 2017. gadā visvairāk ārzemnieku mācījās Rīgas Stradiņa universitātē – 2036, un pamatā tie bija vācieši. Rīgas Tehniskajā universitātē – 1449 ārzemju studentu, un visvairāk – tieši indiešu. Latvijas lielākajā un prestižākajā augstskolā Latvijas Universitātē studē 509 ārvalstnieki. Pārstāvēta Vācija, Uzbekistāna, Lielbritānija.
Interesanti ir aplūkot arī procentuālo statistiku, jo tad atklājas, ka Latvijas Universitātē ir tikai 3% ārzemnieku, savukārt pašā topa augšgalā atrodas vietējā sabiedrībā tikpat kā nepazīstamā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA). Tās bizness ir balstīts tieši uz ārzemnieku piesaisti, jo pašmāju studenti tur ir mazākumā. 802 ārzemnieki pērn veidoja 59% no ISMA studējošo kopskaita. Nozīmīgākās izcelsmes valstis ir Indija (181), Uzbekistāna (177) un Ukraina (141).
Dīvaina augstskola. Tik privāta, ka vairākos vadošos amatos administrācijas pārstāvjiem viens un tas pats uzvārds – Djakoni. Telefoniski sazināties neizdevās, bet klātienes vizītes mēģinājums – vēl vairāk. Apsargs izdzina, jo notiekot kaut kāda filmēšana, bet no vadības neviena uz vietas neesot.
Studijas kā imigrācijas aizsegs
Tomēr ar pāris autentiskiem indiešiem turpat skolas pagalmā aprunāties izdevās. Viņi apgalvo, ka tiešām braukuši mācīties. Ragvanta apgūst biznesa vadību. Par to, ka Latvijas dotais grāds augstu kotējas Indijā, izlasījusi internetā. Atradusi cenas ziņā pieņemamu augstskolu un iesniegusi dokumentus. Vēl divi gadi jāmācās, tad atgriezīsies mājās.
Tikmēr indiešu puisis, vārdā Binu, ir vīlies Latvijas piedāvājumā, jo legālu darbu te atrast nevarot, bet vecāki esot ar mieru apmaksāt tikai mācības – ne dzīvošanu. Tagad viņa aģents meklēs iespējas mācīties Kanādā. Arī tur studentiem piešķir termiņuzturēšanās atļaujas, tāpat kā Eiropas Savienībā.
Nesen lielu rezonansi sabiedrībā un velkomistu jeb migrācijas atbalstītāju sašutumu izraisīja deputāta Jāņa Dombravas pārdomu raksts "Ārvalstu studenti – kebabu cepēji". Tajā viņš izskaidro, kādēļ Rīgas ielās ir parādījies tik daudz ēstuvju, kurās strādā imigranti, kāpēc pa ielām staigā cilvēki mums netipiskos apģērbos un runā Austrumu valodās: "Daudziem pirmā doma ir, ka tie varētu būt patvēruma meklētāji. Tomēr nē, lielākā daļa šo imigrantu ir ieceļojuši Latvijā zem piesega "ārvalstu students"."
Jāvērtē studentu kvalitāte
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze skaidro, ka šāda situācija iespējama, jo pie mums ir maksas izglītība un ne visas augstskolas apzinīgi atfiltrē ārzemniekus, kurus interesē tikai termiņuzturēšanās atļauja. Galvenais, lai maksā. Atlases procedūras tiekot veiktas formāli, un telefonintervijās vesela ciema vārdā angļu valodas prasmes demonstrē viens zinātājs. Bet īstie "studenti" pat nezina, ko viņi Latvijā grasās studēt.
Ir gadījumi, kad pēc intervijas vēstniecībā vīza viņiem tiek atteikta. Bet, kad tomēr izdodas atkulties līdz Latvijai, viņi vairākus gadus sēž vienā un tai pašā kursā, līdz tiek atskaitīti par nesekmību. Tad maina studiju programmas, maina augstskolas. Kad galīgi vairs neiet, fiktīvi apprecas. Pēdējā laikā šāda prakse gan netiekot atbalstīta, un, ja ārzemnieks ieradies kā students, viņam netiek ļauts mainīt uzturēšanās iemeslu uz mīlas neizdibināmajiem ceļiem.
Maira Roze stāsta, ka mūžīgo studentu vairs neesot tik daudz. Kādreiz ārvalstnieku atskaitīšana nesekmības dēļ bijis rets gadījums, tagad tas tiekot darīts regulāri, un viņiem automātiski tiek anulēta uzturēšanās atļauja. Taču esot augstskolas, kurām būtu visai nopietni jāpārvērtē studentu kvalitāte un mērķi. Visai nepārprotamus mājienus par to dod arī Ārlietu ministrija.
Metodes pelavu atsijāšanai
Kurām augstskolām konkrēti veltīts šis mājiens, neskaidro ne Ārlietu ministrija, ne PMLP, taču to var izsecināt no Izglītības un zinātnes ministrijas pārskata par Latvijas augstāko izglītību 2017. gadā.
Ir augstskolas, kas vietējā līmenī nekotējas, taču nezin kādēļ ir ļoti populāras Indijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Krievijā, Pakistānā, Bangladešā. Baltijas Starptautiskā akadēmija, Biznesa mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Rīgas Aeronavigācijas institūts, jau pieminētā ISMA.
Starp citu, neviesmīlīgajam apmeklējumam Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā bija turpinājums. Atzvanīja ISMA prorektors administratīvajos jautājumos Aivars Stankevičs – lai neņemot ļaunā apsarga izgājienu. Pārpratums. Bet, kas attiecas uz ārzemnieku lielo īpatsvaru, tā iemesls esot vietējo studentu nevēlēšanās mācīties krievu/angļu valodā. Nesekmīgie studenti tikai naudas dēļ speciāli netiekot pieturēti. Maksimālais akadēmiskā parāda apjoms esot 10 kredītpunkti. Tie ir aptuveni trīs nenokārtoti mācību kursi (priekšmeti). Augstskolai esot padomā šo robežu samazināt līdz astoņiem punktiem.
"Visa For Indian & Pakistani"
Tikmēr Saeimā jau tiek virzīta cita metode mūžīgo studentu atsijāšanai un studiju progresa novērtēšanai. Vispirms deputāts Jānis Dombrava rosināja novērst "studēšanu" vairākus gadus pēc kārtas vienā kursā. Maksimums plus viens gads. Šo rosinājumu noraidīja. Taču daļēji tas tikšot ietverts PMLP virzītajā risinājumā, saistot ar studiju programmas ilgumu.
Otrs noraidītais Dombravas priekšlikums bija atcelt atļauju ārvalstu studentam 20 stundas nedēļā strādāt, jo šī norma tiekot izmantota ļaunprātīgi. Taču PMLP to neatbalsta. Eiropas Savienības direktīva prasa garantēt ārvalstu studentiem tiesības vismaz uz 15 darba stundām. No darba devēju puses ir spiediens palielināt atļauto darba stundu skaitu vēl vairāk – līdz 40. Taču PMLP un augstskolas uzskata, ka 20 stundas ir optimāli. I kaut ko piepelnīt papildus vecāku sūtītajai naudai var, i mācībām laika atliek.
Vai ārvalstnieki, kuri ierodas, lai studētu, vai tie, kuri izliekas par studentiem, ir drauds nacionālajām interesēm? Maira Roze domā, ka nē, jo vairākums no viņiem pēc studiju beigšanas vai atskaitīšanas aizbrauc. Tomēr regulēt ārvalstnieku īpatsvaru augstskolās būtu lietderīgi. Tam nevajadzētu pārsniegt 10–15% no kopējā studentu skaita, tādējādi nodrošinot pienācīgu izglītības kvalitāti, nevis tikai orientēšanos uz ārzemnieku naudas iekasēšanu.
Pašlaik ir sākts darbs pie jaunā Imigrācijas likuma. Tajā tiks sakārtoti arī šie – ar augstākās izglītības eksportu – saistītie jautājumi. 2019. gadā dokumenta projektam jābūt uz premjera galda.
Bet pagaidām internets ir pilns ar citiem "dokumentiem" – Latvijas un Šengenas zonas vīzas reklāmas apsolījumiem: "Latvia Visa For Indian & Pakistani" ar piebildi "visaugstākie apstiprināšanas reitingi" un desmitiem tūkstošu skatījumu.
Avots: pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2017. gadā