Panākts algas palielinājums
Par vienu no galvenajiem sarunu tematiem kļuva skolas pedagogu algu palielināšana. Sākot ar 1. septembri, mazākā mēneša darba algas likme tiks palielināta par 10 % visiem pedagogiem neatkarīgi no darba stāža.
Tāpat arī direktoru un viņu vietnieku darba samaksa, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietniece Svetlana Batare. Ņemot vērā, ka pastāv mācību iestādes ar ļoti lielu izglītojamo skaitu, tiks paaugstināta arī skala, pēc kuras tiek aprēķināts vadītāju un viņu vietnieku atalgojums. Līdz ar to algas pielikums sanāks nedaudz lielāks nekā vidēji valstī.
Pedagogu darba samaksas palielināšanai šī gada pēdējiem četriem mēnešiem ir atvēlēti 467 000 latu. LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško vērtē panākto: "Šajā brīdī nevaram teikt, ka esam panākuši algas palielinājumu. Mēs esam piespieduši ministriju pārdalīt tos līdzekļus, kas veidojās, bērnu skaitam samazinoties. Tomēr tas ir solis uz priekšu. Protams, mēs vienmēr gribēsim vairāk, bet šajā brīdī mēs esam vienīgie, kas kaut ko tādu ir panākuši."
Kas ir laba izglītība – nav skaidrības
IZM Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Inita Juhņēviča informē, ka nākamajam mācību gadam izvirzītas sešas prioritātes. Pirmā no tām ir birokrātijas mazināšana un skolu autonomijas palielināšana. Otrā – vispārējās un profesionālās izglītība satura pilnveide un izglītības kvalitātes monitorings, sekojot līdzi skolotāju un skolēnu sasniegumiem. Tomēr ar kvalitātes izvērtējumu pagaidām neveicoties tik labi, cik gribētos. Joprojām valstiski nav definēts, kas ir laba izglītība, uzsver I. Juhņēviča.
Tāpat jaunajā mācību gadā uzmanība tiks pievērsta pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās kvalitātes novērtēšanas programmas izstrādei un ieviešanai. Netiks aizmirsts arī par iekļaujošas izglītības attīstību, veicinot to, ka katra skola Latvijā ir piemērota bērniem ar dažādām, īpašām vajadzībām.
Prioritāšu sarakstu papildina izglītības pakalpojumu finansēšanas sistēmas pilnveide, domājot par bezmaksas izglītības ieviešanu. Tāpat tiks domāts arī par mazajām skolām, plānojot attīstīt efektīvu skolu tīklu Latvijas reģionos.
Trešgadnieku nebūs
Baldones vidusskolas direktore Dzintra Knohenfelde vērtē, ka būs nepieciešams lielāks darbs ar skolēniem. "Vairs nevarēs atstāt skolēnus uz trešo gadu. Būs jādomā, lai visi skolēni apmeklē mācības. Joprojām ir tādi, kas neapmeklē skolu, sēž mājās, un arī ar sociālā dienesta palīdzību neizdodas panākt, ka viņi nāk uz skolu. Lai skolēni nepaliktu uz otru gadu, darbs ir jāplāno vēl rūpīgāk. Tajā pašā laikā ir interesanti redzēt progresu – ka skolēns tiek ārā no nesekmīgā vērtējuma," saka skolas direktore.
Domājot par pedagogu algu pieaugumu, Dz. Knohenfelde nav pārliecināta, ka izjutīs būtiskas izmaiņas. "Skolēnu skaits turpina samazināties. Joprojām no sākumskolas un pamatskolas ir tādi, kas kopā ar ģimenēm dodas prom no valsts. Līdz ar to mēs priecātos, ja algas paliktu vismaz pašreizējā līmenī. Šobrīd tiešām nezinu, vai būs palielinājums."
Labākos Rīgai neatdos
Mārupes vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns atklāj, ka "šis gads varbūt ir īpatnējāks ar jautājumiem, kas saistās ar bezmaksas izglītību. Direktorus tas uztrauc – ko prasīs no mums, kāda būs reakcija no sabiedrības puses. Domāju, ka bezmaksas izglītības jautājums ir jāpaceļ valsts līmenī, nevis jābrūk virsū skolu direktoriem". Mārupē par skolēnu trūkumu nesūdzas, tomēr domā par to, kā noturēt labākos un neatdot tos Rīgai. Direktors atklāj, ka uz Latvijas pedagogu algu fona mārupieši izskatās labi. Viņš vērtē, ka 10 % palielinājums nav nekas liels, tomēr "kaut kas". "Protams, tā arī ir nauda, bet, lai radītu jaunu cilvēku interesi par pedagoģisko darbu, ar to ir par maz."