13.03.2018 10:05

Ziņojums: Skolotāju vainošana par sliktiem mācību rezultātiem mēdz būt gan netaisnīga, gan nekonstruktīva

Autors  LETA
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Ziņojums: Skolotāju vainošana par sliktiem mācību rezultātiem mēdz būt gan netaisnīga, gan nekonstruktīva pixabay.com

Skolotāju vainošana par sliktiem mācību rezultātiem mēdz būt gan netaisnīga, gan nekonstruktīva, uzsvērts UNESCO izglītības ziņojumā "Atbildība izglītībā: izpildot mūsu pienākumus".

Ziņojumā pausts, ka atbildība par kvalitatīvu izglītību ir dalīta – tā jāuzņemas gan valdībām, skolām un skolotājiem, gan arī vecākiem, privātā sektora pārstāvjiem un pašiem skolēniem. Atbildīgai izglītības sistēmai jābalstās uz taisnīguma, iekļaušanas un kvalitātes principiem.

Dati liecina, ka visā pasaulē mazāk nekā 20% valstu likumīgi garantē 12 gadu bezmaksas obligāto izglītību. Pašreiz pasaulē ir 264 miljoni bērnu un jauniešu, kas neapmeklē skolu un 100 miljoni jauniešu bez lasītprasmes.

Ziņojumā apkopota statistika ne tikai par pamatprasmēm, bet arī par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmēm, kas ir nozīmīgas darba iegūšanai, uzņēmējdarbībai un pilsoniskai līdzdalībai. Saskaņā ar ziņojuma datiem 41% Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, prot patstāvīgi pieslēgt jaunas ierīces, piemēram, datoru, 66% prot nokopēt un pārvietot mapes, bet prezentācijas ar specializētu programmu prot gatavot 33% iedzīvotāju. Salīdzinoši Somijā un Islandē prezentācijas prot gatavot 58% iedzīvotāju.

Analizējot atbildību izglītības sistēmā, ziņojums atklāj, ka skolotāju vainošana par sliktiem mācību rezultātiem mēdz būt gan netaisnīga, gan nekonstruktīva. Rezultātus ietekmē daudzi faktori, tostarp mācību programma, skolēnu spējas, vecāku iesaiste, resursu pieejamība un citi faktori. "Skolēnu pārbaudes darbu rezultātu izmantošana pret skolotājiem un skolām palielina iespējamību, ka to rīcība būs vērsta uz pašaizsardzību, tādējādi palielinot vājāko skolēnu atstumtību," uzsver ziņojuma direktors Manos Antoninis.

Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta arī dzimumu paritātes jeb vienlīdzības rādītājiem izglītībā. Piemēram, tiek lēsts, ka tikai 4% valstu sasniegta dzimumu paritāte augstākajā izglītībā. Lai gan gandrīz visos pasaules reģionos, izņemot Subsahāras Āfriku, vairāk sieviešu nekā vīriešu iegūst augstāko izglītību, daudz retāk viņas iegūst grādu STEM priekšmetos – dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā. Latvijā no visiem augstākās izglītības grādu ieguvušajiem 65% ir sievietes, tomēr starp grādu ieguvušajiem STEM priekšmetos sieviešu ir ap 30%. Salīdzinoši Indijā dzimumu paritātes rādītāji augstākajā izglītībā ir tuvāki sasniedzamajam mērķim – apmēram 51% no visiem, kas iegūst augstāko izglītību, ir sievietes, savukārt STEM absolventu vidū apmēram 42% ir sievietes.

Neskatoties uz augsto izglītības līmeni, sievietes vēl aizvien nav pietiekami pārstāvētas politikā un vadošos amatos, uzsvērts ziņojumā. 2017. gada oktobra dati liecina, ka no 193 ANO valstīm tikai 11 valstu vadītājas un 12 valdību vadītājas bija sievietes. Arī parlamentos situācija ir līdzīga, un tikai Ziemeļvalstis tuvojas vienlīdzīgai pārstāvniecībai parlamentā ar 41% parlamentāriešu sieviešu. Vidēji Eiropā, izņemot Ziemeļvalstis, apmēram 26% parlamentāriešu ir sievietes. Salīdzinoši Arābu valstīs – 17,5%. Latvijas Saeimā no 100 deputātiem 83 ir vīrieši, bet 17 sievietes (2018. gada 8. marta dati).

Ziņojumā uzsvērts, ka svarīgi ir regulāri informēt sabiedrību par izglītības sistēmas darbību, tomēr no 209 valstīm tikai 108 ir publicējušas nacionālo izglītības pārskatu vismaz vienu reizi kopš 2010. gada, bet tikai viena no sešām valdībām publicē ikgadējos izglītības pārskatus.

Ziņojumā valdības tiek aicinātas izveidot tādu atbildības sistēmu skolām un skolotājiem, kas ir atbalstoša un kas izvairās no sodīšanas mehānismu izmantošanas, īpaši, pamatojoties uz šauriem darbības radītājiem. Tāpat mudināts atļaut demokrātisku līdzdalību, cienīt masu mediju brīvību, uzraugot izglītības sistēmas darbu, un izveidot neatkarīgas iestādes sūdzību izskatīšanai.

Būtu nepieciešams arī izstrādāt uzticamus un efektīvus noteikumus ar saistošām sankcijām visiem – kā publiskiem, tā privātiem izglītības sektora pārstāvjiem, kas nodrošina izglītības kvalitāti un novērš diskrimināciju nozarē. Vienlaikus rosināts nodrošināt, ka tiesības uz izglītību ir nostiprinātas likumos, kas pašreiz nav spēkā 45% valstu.

Globālo izglītības pārskata ziņojumu izstrādā neatkarīga komanda, un šo ziņojumu publicē UNESCO. "Atbildība izglītībā: izpildot mūsu pienākumus" ir UNESCO otrais globālā izglītības pārskata ziņojums, kas uzrauga virzību ilgtspējas mērķu sasniegšanā izglītībā, aplūko dažādus veidus, kā sabiedrība un iestādes var uzņemties atbildību šo mērķu sasniegšanā, izveidojot atbilstošus noteikumus, uzraudzības sistēmu, pārbaudes u.c. Ziņojumā apkopoti statistikas dati un piemēri no dažādām pasaules valstīm.

Autori uzsver, ka izglītības statistikai jābalstās ne tikai kvantitatīvos, bet arī kvalitatīvos datos, un izceļ atbildīgas izglītības sistēmas nozīmi, novēršot nepilnības un nevienlīdzību.